Otrdien, 1.oktobrī, plkst 10:00 no Sporta kompleksa 333 Andis Neikšāns, Haralds Šlēgelmilhs un Ivars Trautmanis dosies ekspedīcijā, kur galamērķis ir 15 000 kilometrus tālā Kambodža. Par to, kāpēc minētā trijotne nolēma doties uz pasaules otru galu, ar ko tā brauks, kāds ir plānotais maršruts, portāls Go4speed devās ciemos uz Anda Neikšānu garāžu, lai noskaidrotu par gaidāmo ekspedīciju kaut ko vairāk. Bet nu par visu pēc kārtas.
Lai pa nakti ekipāžas dalībniekus nepārsteigtu nelūgti viesi, nolemts gulēt pašuzbūvētā teltī uz automašīnas jumta. Foto: Ekspedīcija: "Teen Spirit"
Pagājušajā piektdienas vakarā šo rindu autors bija nolēmis uzzvanīt gan Andim Neikšānam, gan Haraldam Šlēgelmilham, lai uzzināt par plānoto Ekspedīciju uz Kambodžu. Pēc plkst 21:00 uzzvanīju Andim, kurš atzina, ka runāt pa telefonu nav daudz laika, tāpēc, lai es braucot ciemos, jo šobrīd viņu servisā tiek veikti pēdējie sagatavošanās darbi. Protams, ilgi nebija jādomā un devos ceļā.
Ekspedīcijas "Teen Spirit" maršruts.
Atbraucot uz Dynamic Sport garāžu, satiku visus trīs ekspedīcijas "Teen Spirit" dalībniekus - Andi Neikšānu, Haraldu Šlēgelmilhu un Ivaru Trautmani. Tobrīd Haralds un Ivars strādāja pie telts, bet Andis metināja mašīnas krēslus, jo pēdējā brīdī tika nolemts tos mainīt.
Haralds un Ivars pārbauda telti. Foto: Mārtiņš Jankovskis
Kopumā saruna notika brīvā un ļoti jautrā atmosfērā. Varēja just, ka visi trīs ekspedīcijas dalībnieki ir vienoti un jautri, jo ik pa laikam kāds tika pavilkts uz zoba. Pirmā lieta, ko gribējās noskaidrot, kam tad īsti šī ideja pieder. ''Man jau kopš bērnības bija tāda ideja, taču tas pēdējais impulss bija vienā Somijas ziemas rallijā, kad, braucot pārbraucienā ar vienu krievu sportistu, bija jābrauc apmēram 300 kilometri. Šī visa ceļa laikā mēs runājām par šādu ceļošanu. Kaut kā ļoti mani paķēra tā ideja, tāpēc nolēmu rīkoties. Kad tad, ja ne tagad. Atbraucot no rallija, no rīta piecēlos un man bija pilnīgi skaidrs, ka kaut kas ir jādara. Pirmdienas rītā pazvanīju Haraldam un trešdien mēs jau nopirkām mašīnu,'' iesāk Andis Neikšāns.
Ar šo mašīnu ekspedīcijā dosies minētā trijotne.
''Mums ar Andi gan redzējums, gan viedokļi ir līdzīgi ļoti daudzos jautājumos. Tad kad viņš man pazvanīja, man tā ideja uzreiz likās interesanta un saistoša. Tādā piedzīvojumā jau biju pats kādreiz plānojis braukt. Piemēram, aizbraukt uz ASV, nopirkt vecu kadiljaku un aizbraukt no viena Amerikas krasta uz otru. Sportiskās aktivitātes man šobrīd ir mazāk, tāpēc vēlme pēc adrenalīna un piedzīvojumiem joprojām ir, tāpēc arī piekritu šim piedzīvojumam,'' saka Haralds Šlēgelmilhs.
''Šī brauciena galvenā doma ir tāda, ka nav ko sēdēt dīvānā un ir jāizkāpj ārpus komforta zonas. Gribās nedaudz atrauties no ikdienas - iPhone, WhatsApp, Facebook u.t.t. Šobrīd (saruna notika piektdien) neesmu padomājis ilgāk par pāris minūtēm, kur mēs braucam, kā braucam, ko ņemt līdzi. Galvenais, ka ir forša ideja,'' saka Haralds.
Ivars un Andis apspriež, kā pie jumta stiprināt telti. Foto: Mārtiņš Jankovskis
''Man tas viss saistās ar ideju - ir jābrauc. Nosaukumā ir minēts jaunības gars. Kas tad īsti ir pieaugšana? Tā ir aplipšana ar nevajadzīgām lietā, pienākumiem, darbiem, kredītiem u.t.t. Mēs gribam no tā visa izrauties un kaut ko darīt ne sistēmas ietvaros,'' turpina Andis.
Zināms, ka ekipāžas rīcībā būs veca, bet ļoti piemērota automašīna. ''Ja brauktu turp un atpakaļ, tad, iespējams, pirktu citu mašīnu, bet, ņemot vērā, ka mūsu virziens ir tikai uz vienu galu (atpakaļ visi trīs lidos), izvēle krita uz šo 20 gadus veco Discovery 1 automašīnu, kurai ir 3.9 motors (benzīns/gāze). Mūsuprāt, šī ir lieliska izvēle, lai arī citi domā savādāk (smejas).''
Foto: Mārtiņš Jankovskis
Protams, šādā braucienā nevar iztikt bez rezerves daļām. ''No rezerves daļām būs svarīgākās lietas - starteris, ģenerators, eļļas, degvielas pumpis, sveces, filtri, siksnas, kalotkas, saļņiki, gultnīši u.t.t. Kopā esam to mašīnu nedaudz izjaukuši, lai zinātu, kas ir kas.''
Jautāts par pienākumiem ekspedīcijas laikā, Haralds saka: ''Brauks gan Andis, gan es, kamēr Ivars būs atbildīgs par filmēšanu un citām tehniskām lietām. Noteikti, ka es braukšu vairāk pa asfalta segumu, bet Andis varēs izpausties uz smilšu seguma. Zinot, kā Andis testēja šo mašīnu, kas gandrīz jau pirmajā dienā tika noslīcināta, domāju, ka viss būs labi (smejas).''
Andis pirms brauciena nolēma nomainīt krēslus. Foto: Mārtiņš Jankovskis
Plānojot maršrutu, sākotnēji gala mērķis esot bijis cits, taču, visu apsverot, vēlāk esot nolemts braukt uz Kambodžu, kur ekipāžu sagaidīs viņu draugs Kaspars. ''Runājot par maršrutu, tad man pirmā ideja bija - braucam uz Vjetnamu. Haralds, savukārt, ierosināja braukt pa Dienvidameriku (Bolīviju, Meksiku), taču sapratām, ka tur varam ļoti viegli atdot galus. Nodomājām, ka pirmajai reizei tas varētu būt par traku. Tad bija variants braukt caur Kaspijas un melno jūru (caur Irānu, Irāku, Pakistānu), taču sapratām, ka arī tur mums būs par karstu. Pazvanījām Talibiem, kuri teica, lai labāk nebraucam (visi smejas). Tad mūs Valts Brants pārliecināja, ka jābrauc caur Ķīnu, jo tas viss ir izdarāms. Kopā plānojam 40 dienās veikt 15 000 kilometrus,'' maršruta plāna pirmsākumus stāsta Andis.
Ekspedīcijas tuvāko nedēļu ''ofiss''. Foto: Mārtiņš Jankovskis
''Līdz Ķīnai mums būs diezgan saspringts laiks. Mums ir vairākas vīzas. Viena beidzas, sākas uzreiz otra u.t.t. Brauksim ļoti saudzīgi, lai visur paspētu laikā un lai neiekultos liekos piedzīvojumos. Tad, kad būsim galā, tad jau varēsim pamēģināt, kā šis auto iet caur džungļiem un vai ar to var noķert mērkaķus (smejas).''
Haralds iemēģina jauno krēslu. Foto: Mārtiņš Jankovskis
''Pašā sākumā mūsu plāns ir braukt līdz Baikāla ezeram bez apstāšanās (bez nakšņošanas teltī). Kā mums tas izdosies, nezinu, jo tie ir 6 000 kilometri, kurus plānojam veikt četrās piecās dienās. Taču mēs esam trīs cilvēki, kuri var braukt. Šobrīd zināms tas, ka pie Baikāla jau ir sniegs. Pēc tam mēs brauksim uz Mongoliju, kur tikai pirms neilga laika uzzinājām, ka mums būs jāšķērso Gobi tuksnesis. Tur dienā esot +25 grādi, bet naktī mīnusi, kā arī vēl mūs var sagaidīt smilšu vētras.''
Foto: Mārtiņš Jankovskis
''Interesanti, ka mūs vienā ceļa posmā sagaida apmēram 100 kilometrus garš asfaltēts ceļš, bet tālāk viss tas reljefs mainās, tāpēc tad ir jāseko svaigākajām iebrauktajām pēdām. Tur esot kalnu upes, kas izskalo tās smiltis un tas ceļš visu laiku dabīgi mainās. Vietējie saka, ka to ceļu nevar iezīmēt kartē, jo viņš visu laiku peld. Būs jābrauc pa svaigākajām pēdām. Tas liekas, ka varētu būt liels izaicinājums,'' saka Andis, kurš piebilda, ka ekipāža necenšas uzzināt visu informāciju līdz pēdējam sīkumam. "Šobrīd neplānojam visu līdz sīkumam, jo negribam sabīties. Un arī tam nav laika. Jau šobrīd sanāk dzirdēt dažādus skeptiskus viedokļus (smejas).''
Foto: Mārtiņš Jankovskis
Jautāts, vai minētajai trijotnei, dodoties šajā ekspedīcijā, ir no kaut kā bail, Haralds saka. ''Tā īsti nemaz nav bijis laika par to vēl padomāt. Kaut gan man ir bail no malārijas.'' Tikmēr Andis atzīst, ka viņam ir bail par to, lai nesalūzt auto. ''Man ir bail, ka mašīna nesalūzt. Taču tās nav tādas bailes, jo, ja salūzis, tad pieņemsim to faktu un tālāk dosimies ar somām uz pleciem. Taču, protams, gribas sasniegt galamērķi ar auto. Taču mūsu kopējā iekšējā vienošanās ir tāda, ka mēs, lai arī cik grūti ietu, neatgriežamies ātrāk kā 1. decembrī. Pat, ja auto saplīst, mēs esam nosacīti gatavi iet tālāk kājām, lai tikai nokļūtu galā.''
Foto: Mārtiņš Jankovskis
''Atcerējos, ka mums viena meitene teica, lai Mongolijā neejam ar vietējām meitenēm, jo tur var atrauties no vietējiem, taču visur jau var atrauties (smejas). Varbūt Ķīnā tā mazāk,'' smejoties turpina Andis.
Haralds pie mašīnas jumta stiprina telts grīdu. Foto: Mārtiņš Jankovskis
Ekipāža, kura pirms došanās ceļā bija spiesta sapotēties un, sākot ar Laosu, katru dienu būs spiesta dzert arī īpašas tabletes, atzīst, ka noteikti būs iekšējās nesaskaņas. ''Protams, apzināmies, ka būs kaut kādi savstarpējie ķīviņi. No tā neizbēgt, taču mēs tam esam gatavi. Te nevarēs apvainoties, aizcirst durvis un iet uz mājām (smejas). Būs vienam otru jāpacieš.''
Ekspedīcijas dalībnieki. Foto: Mārtiņš Jankovskis
Sarunas nobeigumā visi trīs teica lielu paldies atbalstītājiem, mehāniķiem un draugiem, kā arī piezīmēja, ka šim auto būs GPS sekošana, kur katru dienu ekipāžai varēs sekot līdzi.
Portāls Go4speed Ekspedīcijas komandai novēl veiksmi un sasniegt Kambodžu plānotajā laikā!
