Artūrs Igaveņš/Go4speed
Ralfs Sirmacis ir viens no jaunajiem autosportistiem, kas pieņēmis izaicinājumu piedalīties O!Kartes Autosporta Akadēmijā, lai cīnītos par galveno balvu - iespēju startēt 2012. gada rallija sezonā ar "Ford Fiesta R2" automašīnu. Neskatoties uz to, ka sportistam šobrīd ir tikai 17, viņš ar labiem panākumiem startē gan rallijā, gan rallijsprintā. Redzēsim viņu uz starta arī 7. maijā, Smiltenē notiekošajās "Freko Supersprints Pavasaris" sacensībās. Par sevi viņš saka: "Nedodiet man ēst, dodiet man braukt!". Vairāk par sportistu var uzzināt viņa profilā.
Kāda bija Tava pirmā sacīkšu automašīna?
"Audi 90 Quattro"
Kas tajā bija īpašs, ja neskaita to, ka tā bija pirmā?
Tas, ka tā bija pilnpiedziņas automašīna. Man ļoti patika ar viņu braukt, un mēs abi labi sapratāmies. 2009.gada Enima Auto Ziemas kausā pat visus jaudīgos Subarus apsteidzām.
Kurš populārs autosportists gribētu būt, ja nebūtu tu pats? Kāpēc?
Peters Solbergs. Viņš ir sasniedzis to, par ko es sapņoju - rallija top braucējs pasaulē. Viņš izskatās dzīves priecīgs, patiess emocijās un dara visu, lai panāktu iecerēto.
Kāda ir ideāla brīvdiena bez autosporta?
Brīvdiena laukos kopā ar maniem draugiem.
Vai ikdienā darbojies vēl kaut kur, izņemot autosportu? Kur?
Septiņus gadus spēlēju futbolu JFC "Skonto". Nu jau trīs gadus to uzspēlēju tikai ar draugiem.
Kur tu vislabprātāk pavadītu savu atvaļinājumu un kā?
Viennozīmīgi laukos - Lejasciemā. Draugi, mašīnas, futbols, kāda ballīte, pirts un kubla.
Ir piektdienas vakars. Paliec mājās vai dodies ielās? Uz kurieni dodies, ja nepaliec mājās?
Dodos ielās vai braucu uz laukiem. Rīgā braukājam ar mašīnu un skatāmies, kas notiek pilsētā.
Kādi mācību priekšmeti tev skolā padevās vislabāk? Kurus biežāk bastoji, kāpēc?
Padevās mūzika, darbmācība, sports, ķīmija. Ja bastoju, tad bastoju pirmās stundas , jo gribējās vel pagulēt, un tad jau bija vienalga kāds priekšmets. Dažreiz bija izdevīgāk nobastot kādu kontroldarbu nekā dabūt nesekmīgu atzīmi.
Lielākais bērnības nedarbs, kādā tevi pieķēra. Vai ar žagariem arī dabūji?
Mamma un tētis saka, ka es esot blēņdaris. Bet pats tādus lielus nedarbus nemaz neatminos. Tas bija pirms gadiem trim, četriem. Laukos man bija žigulis, taču ar to drīkstēju braukt tikai pa mūsu pļavu un tikai tad, kad kāds no pieaugušajiem bija ārā. Uz nakti tas tika iedzīts garāžā un priekšā piekaramā atslēga ar kodu, kuru ome regulāri mainīja. Kādu nakti, mēs ar draugiem sagaidījām, kad ome aizmieg, izlauzām atslēgu, žiguli izstūmām ārā no pagalma un aizstūmām tālāk no mājas, lai ome nedzirdētu kā iedarbinām, jo žigulim nebija izpūtējs. Pagonkojām, iestūmām atpakaļ garāžā un atslēgu iedzinām tajā pat vietā (garāžai koka durvis). Par nedarbu neviens neuzzināja. Pagājušajā gadā izstāstīju omei. Viņa bija šokā, ka nebija neko pamanījusi.
Viena lieta, bez kuras nevari iztikt.
Noteikti tā ir automašīna. Ja neesmu braucis divas dienas, jūtos ne savā ādā.
