Sestdien Igaunijā norisinājās Rahvaralli sacensības, kurās uz starta starp 80 ekipāžām (17 pilnpiedziņas) izgāja trīs latviešu ekipāžas - Mārtiņš Dzenītis/Oskars Kaņeps - Kalniņš, Eduards Kalve/Voldemārs Kalve un Raivo Ozoliņš/Dairis Ozoliņš. Lai noskaidrotu, kas šīs par sacensībām un kā mūsu braucējiem tajās gāja, portāls uz sarunu aicināja Okartes Autosporta Akadēmijas preses sekretāru Mārtiņu Dzenīti, kurš, kā izrādās, prot būt ne tikai labs preses sekretārs, bet arī labs un ātrs braucējs.
''Šis mūsu valodā sakot bija tautas rallijs, kurā var piedalīties tikai ar standartautomašīnu, kas nav aprīkota ar drošības karkasu," iesāk Mārtiņš Dzenītis. ''Kopā bija astoņi ātrumposmi, kas sastādīja 21,80 kilometru. Visas ekipāžas tika sadalītas sekojošās klasēs - bija divas dažādas priekšpiedziņu klases, divas klases padomju laikā ražotajām automašīnām, pilnpiedziņas klase, kā arī juniori un dāmas.''
.jpg)
Mārtiņš Dzenītis pagājušā gada žurnālistu rallijā. Foto: No privātā arhīva.
''Pirmie seši posmi notika pa tādām kā pilsētām, industriālām teritorijām un kolhoza šķūņiem, kur segums bija netīrs, bedrains un slidens. Pēdējie divi posmi notika skrituļslidošanas slēpošanas trasē, kur posma garums bija 3,5 kilometri. Jā, šajā posmā bija dažas ekstrēmas vietas, kad gandrīz jau spogulīšus aizķērām, bet kopumā viss normas robežās.''
Lai arī šīs ir sacensības, kurās ekipāža sastāv no pilota un stūrmaņa, izrādās, ka šeit trasi pirms starta pierakstīt nedrīkst. ''Trasi nav ļauts pierakstīt - tiek iedota trases shēma un uz priekšu. Pēdējā ātrumposmā, kas vietām bija nedaudz bīstams, gan iedeva organizatoru sagatavotu stenogrammu, taču tā bija igauņu valodā, tāpēc šī iemesla dēļ mēs ar Oskaru ar kājām ātri izskrējām to trasi, lai pārbaudītu stenogrammu,'' turpina Mārtiņš.
Oskars ar Mārtiņu. Foto: No sportistu privātā arhīva
Sarunas laikā Mārtiņš atzina, ka, iespējams, šādas sacensības Latvijā varētu parādīties jau nākamgad. "Doma piedalīties šajās sacīkstēs bija tāpēc, ka Eduards Kalve un Standartautomobiļu komisija kaut ko tādu nākamgad grib rīkot Latvijā. Pirms starta mums nebija nekāda doma cīnīties par vietām vai goda pjedestālu - vienkārši gribējām izbraukt un gūt baudu, taču viss beigās sanāca daudz patīkamāk. Pirms pēdējiem diviem posmiem bijām vadībā ar desmit sekunžu handikapu, bet pēdējos divos posmos savu pārsvaru zaudējām, jo izrādījās, ka šajā posmā varēja izmantot arī slikus, ko konkurenti arī beigās izmantoja. Ozoliņa ekipāža beigās palika desmitā savā priekšpiedziņas klasē, bet Kalve ierindojās 13. vietā.''
''Pozitīvākais šajā pasākumā bija tas, ka mēs visu dienu pavadījām mašīnā - posmi, pārbraucieni. Visu dienu braucām un nebija nekādas nīkšana. Šeit arī lielu lomu spēlē ekipāžas saskaņotība.''
''Šis tiešām ir labs veids, kā jauniešiem iepazīt, kas ir rallijs, tāpēc šādu pasākumu pavisam noteikti vajadzētu Latvijā. Ja tāds būs, tad viennozīmīgi tādā pasākumā piedalītos, jo tas ir reāls rallijs. Te nekas netiek salīdzināts ar ROAD klasi (dažos Igaunijas posmos gan tiek izmantots regularitātes princips) un regularitāti, bet gan katrs cīnās par savu laiku - jo labāks laiks, jo augstākā vietā esi.''
