Portugāles WRC rallijā, kurā pirmo uzvaru WRC karjerā izcīnīja norvēģis Mads Ostbergs, pirmo reizi N4 klases ietvaros startēja jauna klase - Rally Class, kurā uz starta izgāja Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals. Lai uzzinātu, kā ekipāžai klājās šajā sarežģītajā rallijā, īsi pirms Lieldienām Go4speed komanda devās ciemos pie Anda Neikšāna. Lai arī bija ieplānots, ka sarunā piedalīsies arī Pēteris, šoreiz Anda stūrmanis nevarēja ierasties, jo neļāva pamatdarbi. Tiem, kas varbūt palaida garām, atgādināsim, ka Andis ar Pēteri izcīnīja otro vietu gan N4, gan arī Rally Class ietvaros, kas ir lielisks rezultāts.
Atbraucāt uz Portugāli. Pirmo reizi ieraudzījāt jauno komandu un jaunās mašīnas. Kāds bija pirmais iespaids un priekšstats par to?
Pirmo reizi komandu satikām viesnīcā, kur arī tikāmies ar vienu no komandas īpašniekiem un ar galveno inženieri, kamēr mašīnas bija garāžā. Jāsaka, ka iespaids bija ļoti labs, jo diezgan daudz sanāca par tehniskajām lietām parunāt tieši ar šo inženieri, kurš bija ļoti zinošs. Viņš savulaik bija studējis motorsporta tehnoloģijas Spānijā.
Kad un kur pirmo reizi ieraudzījāt savas mašīnas?
Vienā dienā pēc pierakstiem mēs aizbraucām uz kādu garāžu, kur arī atradās visas mašīnas. Uzreiz iekrita acīs tas, ka, lai arī darba bija vēl daudz, viss notika mierīgi un bez steigas. Katrs zināja, kas viņam jādara. Taču tur mēs ilgi neuzkavējāmies - pieregulējām beņķi, jostas un devāmies prom.
Pēc kāda principa tika sadalītas mašīnas?
Viena mašīna bija savādāka, jo indonēzietim bija otrā pusē stūre. Manuprāt, tur speciāli tās automašīnas nedalīja, lai arī rallija laikā sapratām, ka mums trāpījusies pagājušā gada Heidena Padona (pagājušā gada PWRC čempions) automašīna, kurai virsbūve bija lietota.
Ko jums komanda bez dalības rallijā un automašīnas vēl nodrošināja?
Lidojumi, ēšana un trases pierakstu mašīna bija jānodrošina pašiem, bet dzīvošanu nodrošināja komanda (visa komanda dzīvoja vienā vietā).
Kādi sākumā bija tavi komandas biedri un vienlaikus konkurenti? Draudzīgi, atvērti, vai katrs par sevi?
Jurijs Protasovs mums jau bija zināms, bet pārējie bija sveši. Ar indonēzieti mēs iepazināmies uz vietas. Viņš bija jautrs čalis, kurš Indonēzijā brauc driftā. Viņa attieksme bija ļoti vienkārša - izskatījās, ka viņam šis pasākums ir kā plezīrs. Neskatoties uz visām problēmām, kuras viņam bija, viņš visu laiku smaidīja un bija jautrs. Ar meksikāni kontakts praktiski nebija, jo viņš nerunāja angliski.
Andis Neikšāns. Foto: Aigars Tīdmanis, Go4speed
Vai pirms rallija jums komandas vadība uzstādīja kaut kādus mērķus, vai arī katrs varēja braukt pats par sevi?
Parasti komanda nosaka taktiku, ja viņa ir līdzfinansējuma piesaistītāja, taču šoreiz komanda bija atbildīga tikai par tehniku, tāpēc braukšanas ritmu, ātrumu un, piemēram, degvielas daudzumu noteicām mēs. Jā, viņi dalījās ar padomu, taču gala vārds piederēja mums.
Cik cilvēku servisa parkā apkalpoja tieši jūsu ekipāžu?
Divi pastāvīgi, viens bija uz divām mašīnā, bet vēl viens inženieris strādāja ar visām četrām mašīnām. Sanāk 2,75 (smejas).
Vai katra ekipāža varēja izvēlēties savus regulējumus, vai arī visi regulējumi un citas lietas visām ekipāžām bija vienādas?
Varējām izvēlēties paši, taču, ņemot vērā, ka pagājušajā gadā šī mašīna Portugālē uzvarēja, mēs pilnībā paļāvāmies uz inženieru ieteikumiem. Ātri vien sapratām, ka mūsu izvēle bija pareiza, jo viss bija kārtībā.
Pēc pierakstiem Pēteris atzina, ka nenovēl nevienam uz PČ posmu doties bez fiziskās sagatavotības. Par kādu fizisko sagatavotību bija runa un, vai stūrmanim to tik ļoti vajag?
Pēc kājas traumas viņš ilgu laiku bija bez fiziskajām aktivitātēm, tāpēc viņam bija grūti izturēt to sasprindzinājumu un slodzi, lai pierakstītu trasi. Taču malacis, izturēja un viss bija kārtībā.
Kā aizritēja trases pierakstīšana? Ar kādu automašīnu jūs pierakstījāt trasi?
Sākumā gribējām ņemt pilnpiedziņas džipu, taču nedabūjām. Beigās izvēlējāmies divvietīgo ''VW Caddy'' jeb tautā saucamo bulku vāģi ar kravas nodalījumu aizmugurē. (smejas). Taču jāsaka, ka mašīna bija ļoti laba - atbilstošs riepu izmērs un augstums, jo mēs nevienu reizi neatsitāmies pret zemi. Ar vieglo būtu daudz sarežģītāk, jo būtu jāuzmanās no katra lielāka akmeņa.
Pirmajā dienā bija problēmas ar elektrību un nakts lampām? Kas bija par lietu un kā bija nepazīstamos ceļos braukt ar tuvajām gaismām?
Tas, ka palikām bez lampām, bija pats mazākais. Pirmajā posmā pēc pirmā līkuma mums noslāpa mašīna, jo nebija noregulēta gāzes pedāļa atdure. Dodoties uz tumsas dopiem, bija 15 minūšu serviss, kurā varēja uzlikt nakts lampas, bet pēc tam mašīna bija jānovieto gaidīšanas zonā. 15 minūšu laikā mums uzlika gaismas, taču tās nedega. Pēc tam mašīnu novietojām gaidīšanas zonā. Pa to laiku elektriķis izdomāja, ko var savienot pa taisno, lai lampas degtu. Izdarīju to, taču pēc tām darbībām mašīnu vairs nevarēja iedarbināt (smejas). Tika sabojāta elektronika. Cauri laika kontrolei, kopā ar tiesnešiem, stūmām mašīnu. Pēc tam 30 minūtes meklējām problēmu, taču bija grūti, jo stresa līmenis un satraukums bija maksimāls. Pēc tam nesāmies uz dopu. Pašās beigās, kad atdzīvinājām mašīnu, tai dega tikai tuvās gaismas, kas bija noregulētas uz leju. Papildus visam nedarbojās mašīnas ventilācija, kā arī lija lietus. Līdz ar to pirmo tumsas dopu veicām ar otro un trešo pārnesumu, jo ātrāk pabraukt nebija iespējams. Otrajā un trešajā tumsas posmā lampas noregulējām stipri uz augšu un braukšana bija nedaudz labāk, taču joprojām lija un ļoti svīda logi, tāpēc bijām spiesti posma laikā ik pa laikam apstāties, atsprādzēties un notīrīt priekšējo stiklu. Tas viss kopā bija ļoti grūti.
Pēc pirmās dienas jūsu ekipāža N4 klasē bija devītajā vietā, no līderiem atpaliekot jau astoņas minūtes. Vai pēc tam no komandas bija kaut kādi signāli, ka tagad jāstrādā līderu labā, vai, neatkarīgi no rezultātiem, visi bijāt vienādās pozīcijās?
Nē, nekas netika dalīts. Katrs tika apkopts vienādi. Tas viss seriāls ir labs un perspektīvs. Viņš taisīts uz vienlīdzību, tāpēc visi bijām vienādās pozīcijās, neatkarīgi no ieņemtās vietas.
Foto: Greg Roslon
Otro dienu daudzi piloti raksturoja kā murgu. Kāda tā bija no jūsu ekipāžas redzespunkta? Tiešām bija tik traki, vai Latvijā ir braukts pa tādiem apstākļiem?
Protams, bija traki - dubļi, māli. Vietām, braucot lejā no kalna, bremzējot, ātrums nevis samazinājās, bet gan pieauga. Mums trakāk un nepierastāk vietām likās tā braukšana mākoņos. Brauc apmēram pusstundu, taču ne pa labi, ne pa kreisi tu nevienu neredzi - ne cilvēkus, ne mašīnu pēdas. Bija tāda abstrakta sajūta, jo brīžiem likās, ka viss atcelts un beidzies. Ka tu brauc nekurienē.
Tādos ceļos laikam bija grūti apdzīt...
Jā, dažos posmos noķērām priekšā braucošo mašīnu. Vairākas reizes bija tā, kā piebraucam tai mašīnai aizmugurē, tā mums aizmet logus. Mēs apstājāmies, notīrījām un braucām tālāk. Vēlāk gan piebraucām klāt un uzsitām pa priekšējās mašīnas aizmuguri, taču vēlāk izrādījās, ka pa spēcīgu uzsitām, jo ielocījām tās mašīnas (''Evo X'') vāku. Taču ļaunā viņi neņēma. Viņi pat atvainojās, ka nav redzējuši mūs.
11. posmā jūsu ekipāža saņēma sodu par kavējumu. Ja pareizi varēja saprast, tad šoreiz nedaudz kļūdījās Pēteris. Kas tur īsti notika?
Jā, pa ilgiem laikiem sanāca kļūdīties, taču tur nebija tā, ka mēs nomaldījāmies un nesapratām, kur aizbraucām. Pēc otrās dienas pirmā apļa servisa parkā Pēteris uzšķīra otrā apļa leģendu un ielika stūrmaņa somā (tā tas tiek darīts jau sešus gadus). Pēc tam, dodoties uz gaidīšanas zonu, tika paziņots, ka piektdienas otrais aplis ir atcelts. Leģenda palika somā, kur bija uzšķirts piektdienas otrais aplis. Rallija trešajā dienā no rīta braucām tālāk, taču sanāca tā, ka aizbraucām uz piektdienas otro apli. Kopā lieki sanāca nobraukt apmēram 40 kilometrus, kā arī kavēt. Jā, atpakaļ ceļā varējām braukt ātrāk un paspēt uz ātrumposmu, taču tad mums nepietiktu degviela nākamajiem posmiem. Pirms starta konstatējām, ka nevaram braukt ātri, jo mūsu mašīnā nebija pietiekamā daudzumā benzīna, tāpēc to posmu vienkārši noripinājām.
Kā šajā komandā bija ar rezerves daļām? Tās varēja mainīt tikai tad, kad kaut kas bija bojāts, vai arī tās varēja mainīt katrā servisa parka apmeklējumā?
Protams, bija kaut kādi momenti, kad viņi skatījās un paši lēma, taču arī mēs paši vadījāmies pēc sajūtām. Tīri pēc sajūtām mums tika nomainīta ātrumkārba, lai arī izteikts defekts tai nebija. Pēc tiem pāris posmiem, kad daudz sanāca izmantot otro un trešo pārnesumu, bija grūtāk pārslēgt ātrumus, taču mēs varējām braukt tālāk un arī finišēt, taču komandā nolēma nomainīt šo kārbu.
Neskatoties uz visām problēmām, beigās finišējāt otrie gan N4, gan Rally Class klasē.
Jā, ņemot vērā septiņas zaudētas minūtes sodos, kā arī vairākas zaudētas minūtes ātrumposmos, rezultāts ir ļoti labs. Visiem bija problēmas, izņemot Juriju Protasovu, kurš arī uzvarēja.
Igaunis Sanders Pērns kādā intervijā atzina, ka viņam visa rallija laikā bija daži ļoti bīstami momenti. Kā bija jums? Bija kādi bīstami momenti?
Jā, viņš par tiem momentiem mums stāstīja, taču mums nekas tāds nebija.
Foto: Greg Roslon
Tagad, kad pirmais posms aizvadīts, ko varat teikt par saviem Rally Class konkurentiem? Kuri, jūsuprāt, ir jūsu sīvākie konkurenti?
Jā, tā izskatās, ka vissīvākais konkurents varētu būt tieši Protasovs. Agrāk viņš nebija tik stabils, kā arī brauca pārgalvīgi, taču tagad ir progresējis, kļuvis nosvērtāks, stabilāks. Meksikānis? Man atkal liekas, ka nopietnāks konkurents ir tas indonēzietis, kurš dažos posmos, kuros mēs nebraucām lēni, apsteidza mūs. Tas nozīmē, ka viņš var braukt ātri.
Kāds vispār ir Portugāles rallijs? Ja tas pēc sarežģītības līmeņa būtu jānovērtē desmit baļļu sistēmā, cik jūs tam dotu?
Tieši šim konkrētajam rallijam, ņemot vērā mūsu problēmas, laikapstākļus un visu pārējo, deviņi stabili liktu. Šis bija viens no vai pat visgrūtākais rallijs mūsu karjerā. Kipra? Jā, arī tas bija sarežģīts posms, taču tajā nebija tik daudz piedzīvojumu, kā šeit Portugālē.
Lai arī šobrīd aizvadīts tikai viens rallijs, vai var teikt, ka šī bija laba un pareiza ideja startēt Rally Class?
Pilnīgi noteikti. Cīņa par galveno balvu turpinās, jo šo projektu mēs arī uzsākām ar skatu nākotnē uz nākamo gadu.
Foto: Aigars Tīdmanis, Go4speed
Ko pēc šī posma vari pateikt par ''Subaru'', un kādas ir būtiskākās atšķirības, salīdzinot ar ''Mitsubishi''?
Mašīnas atšķirīgas (smejas). ''Mitsubishi'' ir ar mazliet lielāku jaudu, smagāks, lielāks un stabilāks. ''Subaru'', savukārt, ar mazāku jaudu, bet daudz manevrētspējīgāks, izveicīgāks. Tagad varam teikt, ka šādā trasē ''Subaru'' bija ātrāks par ''Mitsubishi''.
Vai rallija laikā bez visām problēmām un tehniskajām ķibelēm bija arī kāds kuriozs?
Indonēzietis smieklīgs. Viņš pats par sevi ir kuriozs (smejas). Jautrs čalis ar vieglu attieksmi un priecīgs. Bet tas ir labi.
Kādi ir tagad jūsu ekipāžas plāni?
Tagad plānā Talsu rallijs un pēc tam jau Grieķijas WRC posms.
