Svētdien, 27. septembrī, mainīgos laika apstākļos Biķernieku trasē noslēdzās Baltijas autošosejas sezona, kur par pārsteigumu noslēguma posmā parūpējās Reinis Nitišs, kurš uzvarēja "Super 1600" klases pēdējā posmā. Pirmajā braucienā, kas notika pa slapju trasi, Reinim izdevās uzvarēt, bet otrajā braucienā tika izcīnīta trešā vieta. Ar to pietika, lai svinētu uzvaru "Super 1600" klasē divu braucienu summā. Otrajā vietā ierindojās Ansis Frīdbergs, savukārt trešais šajā posmā Agris Petrovskis.
Pēc sacensībām portāls Go4speed uz sarunu aicināja Reini, kurš atklāja, kā nokļuva šajās sacīkstēs un kā viņam tajās gāja.
Reini, pastāsti, lūdzu, kā tu nonāci līdz tam, ka nolēmi startēt šajās autošosejas sacensībās?
Sākumā man nebija doma startēt. Sestdien no rīta pamostoties, izlasīju, ka Beate Klipa veselību problēmu dēļ nestartēs Biķerniekos. Pēc trīs stundu ilgām konsultācijām, kur Mārtiņš Dzenītis kārtoja papīru lietas, bet Ģirts Krūzmanis – auto lietas, viss sanāca tā, ka varēju iziet uz starta un debitēt autošosejā.
Foto: Valdis Zāgeus, Go4speed
Treniņos sanāca piedalīties?
Sestdien bija divi treniņi, taču uz tiem no Jēkabpils nevarēju paspēt, tāpēc nolēmu, ka braukšu tikai vienu treniņu svētdienas rītā. Viss bija lielā skriešanā, taču bija interesanti.
Vai bez treniņiem tu vēl kaut kā gatavojies šīm sacensībām?
Sestdienas vakarā nedaudz paskatījos video no Biķernieku sacensībām, taču ātri sapratu, ka no šiem video nav lielas jēgas. Arī šo trasi pirms tam nebiju braucis. Jā, zināju elkoņa un tiltiņa līkumus, bet neko vairāk. Nolēmu, ka došos svētdien uz trasi un tad ar to iepazīšos pa īstam.
Kā tev gāja svētdienas treniņos?
Svētdien no rīta vispirms pieregulēju krēslu, siksnas un devos savā pirmajā treniņā, kas notika pa slapju trasi, kas bija vēl divas reizes interesantāk un pat riskantāk, jo tur viegli varēja izlidot no trases. Pirmās sajūtas bija tādas, ka nekas labs nav sanācis, bet rezultāti rādīja, ka klasē esmu trešais ātrākais. Sapratu, ka varu cīnīties.
Un tad sekoja pirmais brauciens, kurā pārsteidzi daudzus ar uzvaru.
Pirmajā braucienā, kas notika pa slapju trasi, startēju no septītās vietas. Man padevās labs starts, pēc kā aizbraucu kā piektais. Ātri vien apdzinu vēl divus konkurentus un turējos trešajā vietā. Braucot aizmugurē, redzēju, kur ir bremzēšanas punkti, tāpēc varēju braukt ātri. Trešajā un ceturtajā aplī jau pamanīju, ka priekšā braucošie pieļauj kļūdiņas, tāpēc nolēmu gaidīt savu izdevību, kas arī vēlāk notika, jo abi braucēji sagriezās un izstājās. Tad braucu pa priekšu, taču tas bija grūti, jo trasi vēl labi nepazinu, tāpēc nezināju, kur labāk bremzēt. Un tas arī atspoguļojās vēlāk, kad mani otrās vietas ieguvējs jau noķēra.
Foto: Valdis Zāgeus, Go4speed
Otrajā braucienā, kas notika pa sausu trasi, finišēji trešais.
Otrajā braucienā startēju no pole position. Paņēmu startu un biju pirmais, taču tad trasē parādījās sarkanie karogi un sekoja pārbrauciens. Arī otrajā braucienā paņēmu startu, taču tad mani apdzina Agris Petrovskis un aizbrauca gabalā, beigās izcīnot uzvaru. Tad man bija interesanta cīņa ar vienu no konkurentiem, kur atcerējos kartinga laikus – viens apdzen pa vienu pusi, otrs – pa otru pusi u.t.t. Bija interesanta cīņa. Beigās finišēju trešais, ar ko biju apmierināts, jo divu braucienu summā izdevās uzvarēt. Zinu, kur var vēl pielikt, lai būtu ātrāks. Tehnika no SRT komandas puses šajās sacensībās bija sagatavota visaugstākajā līmenī un man viss patika.
Kur bija tās vietas, kur tu otrajā braucienā zaudēji?
Sausā laikā visvairāk zaudēju tiltiņa līkumā un pie Motormuzeja S veida līkumos, kur nezināju pareizo trajektoriju un maksimālo ātrumu.
Kas šīm sacensībām ir līdzīgs ar rallijkrosu un ko no šīm sacensībām varēsi paņemt uz nākamo pasaules RX posmu?
No braukšanas viedokļa trajektorijas te bija stipri tīrākas nekā rallijkrosā. Kopīgs noteikti bija tas, ka bija tā pati pirms starta mandrāža, starta procedūra, apdzīšanas un sportiskais gars. Jebkurā gadījumā biju liels ieguvējs, piedaloties šajās sacensībās. Bija forši pabraukt nepiespiestā gaisotnē, kur guvu pozitīvas emocijas. Tas šobrīd bija tas, kas man nedaudz pietrūka, tāpēc ceru, ka uz nākamo pasaules RX posmu varu doties ar pozitīvām domām. Ceru, ka šī uzvara palīdzēs pēc iespējas labāk nobraukt Turcijas RX posmā.
