Vācijā, slavenajā Nirburgringas trasē, aizvadīts Rundstrecken-Challenge Nürburgring (RCN) noslēdzošais posms, kurā uz starta izgāja divi latviešu braucēji – Matīss Mežaks un Artjoms Kočlamazašvili.
Ļoti sarežģītos apstākļos, kur sacensību laikā gan lija, gan vietām trasi klāja migla, ekipāža trīs stundu sacīkstēs starp 180 automašīnām izcīnīja 45.vietu absolūti un devīto vietu klasē starp 26 mašīnām. Šajās sacīkstēs uz starta nevarēja iziet GT3 automašīnas, kā ir NLS sērijā, bet uz starta izgāja braucēji ar Porsche 911 Cup, BMW M2 Cup, Porsche Cayman GT4 u.c. ''Vienvārd sakot, ja spogulī pamanīji ātrāko klašu automašīnu, tad tu varēji paspēt izplānot, kur to auto palaist garām. Šoreiz nebija tā, ka spogulī pamani kādu ātru braucēju, un viņš tev uzreiz ir blakus,'' sarunā ar portālu Go4speed pēc sacensībām stāsta Matīss Mežaks.
''Šīs sacīkstes atšķīrās no ierastā RCN formāta, jo šoreiz nebija regularitātes apļi, bet gan trīs stundas varēja braukt ar pilnu gāzi. Šādā konfigurācijā trases garums bija 24 kilometri, kur trīs stundu laikā bija jābūt diviem obligātiem boksu apmeklējumiem (katra boksa apmeklējuma minimālais laiks 120 sekundes). Ja runājam par trasi, tad tā ir ļoti ātra, un varbūt ir divi līkumi, kurus varētu saukt par lēniem. Trase bija ātra un plūstoša. Vidējais ātrums? Šobrīd nevaru pateikt, tad jāskatās rezultātos, bet jāņem vērā fakts, ka sacīkstes pirmajā daļā stipri lija, otrajā daļā lija mazāk, bet sākās tāda migla, ka uz beigām vienā trases daļā neko vairs nevarēja redzēt. Ņemot vērā, ka finišs bija tuvu, sacīksti nepārtrauca. Šogad, kad šeit notika 24 stundu sacīkstes, tad gan dēļ miglas sacensības tika apturētas uz visu nakti.''
Matīss atklāja, ka šajās sacīkstēs varēja startēt tikai ar īpašu atļauju. Sasniedzot finišu, Mežaks un Kočlamazašvili var pieprasīt pastāvīgo licenci Permit B. ''Lai varētu startēt šajās sacīkstēs, kurās varēja braukt ar pilnu gāzi, bez licences vajadzēja arī īpašu atļauju - Permit C. Lai to iegūtu, bija jāsakrāj finiši citās šāda tipa sacīkstēs (Nirburgringas trasē), kā arī jāiziet papildus kursi, kurus arī izgājām pirms starta. Pēc šīm sacīkstēm mēs tagad varam pieprasīt pastāvīgo licenci Permit B, kas ļaus mums startēt arī 24h stundu sacīkstēs. Tāpēc šoreiz bija svarīgi finišēt, jo šeit nevar tā atnākt no malas un piedalīties.''
Foto: No Matīsa Mežaka personīgā arhīva
Mežaks piebilda, ka trase nebija viegla, kā arī lietus braukšanu padarīja sarežģītu, tāpēc vairāki braucēji piedzīvoja avārijas. ''Tehnika mums izturēja godam, arī nekādu kontaktu un avāriju nebija, ko nevar teikt par citiem konkurentiem, no kuriem daudzi šajā sarežģītajā trasē piedzīvoja avārijas. Šīs sacīkstes ir specifiskas ar to, ka, ja kāds avarē, tad nav nekādu sarkano karogu (vietām ir izkārti dzeltenie karogi un ir ātruma ierobežojums), bet sacīkstes laikā ārā brauc evakuatori, kas arī vāc no trases izstājušās mašīnas. Protams, trasi var iemācīties uz simulatora, uz kuru pusi tā griežas, bet reālajā dzīvē viss ir savādāk – augstumu maiņa, kāpumi, kritumi, nelīdzenumi, pumpas trasē, trajektorijas, kas lietū ir vēl sarežģītākas. Šo trasi uztveru kā garu rallija dopu, ko jāzina no galvas, jo 90% līkumu ir nepārredzami – tā teikt, jābrauc uz aklo. Ir tramplīni, kur vienā vietā auto palecās, bet otrā atslogojās,” turpina Matīss, kurš piebilda, ka šajā trasē brauc kopš 2010.gada un pazīst to kā savu kabatu.
Jautāts, vai sportists plāno piedalīties arī 24 stundu sacīkstēs, Mežaks nobeigumā atbild apstiprinoši. ''Manā vēlmju sarakstā ir piedalīties 24h sacīkstēs, bet domāju, ka tas nenotiks nākamgad. Domubiedru grupa sāk veidoties. Lai arī tas ir sarežģīts mērķis, bet ir jāmēģina.''
