Mareks un Rihards Daiņi. Foto: No sportistu personīgā arhīva
Marekam šis gads bijis ļoti piesātināts, jo bez dažādiem projektiem un pasākumiem viņš ir arī ļoti pieprasīts dīdžejs, kurš neaizmirst arī par autosportu.
Lai noskaidrotu, cik viegli vai grūti ir apvienot braukšanu ar dīdžeja darbu, to portāls Go4speed jautāja pašam sportistam.
Foto: No sportistu personīgā arhīva
Marek, no cik gadiem tu jau esi autosportā?
Autosportā esmu kopš 2009.gada. Vispirms sāku braukt folkreisā, kur guvu lielu pieredzi. Šajās sacensībās gāja jautri – no avārijām un neveiksmēm, līdz pat vairākiem lieliskās cīņās izcīnītiem pjedestāliem. 2012.gadā radās iespēja izmēģināt spēkus Latvijas autokrosa čempionātā, kur startēju arī šobrīd. Nākamā būs jau piektā sezona. Savā debijas sezonā ar Honda Civic, ko varētu raksturot kā labu folkreisa auto ar autokrosam paredzētu drošības karkasu, izcīnīju 5.vietu 1600 cm3 klasē.
Kāpēc nolēmi nodarboties tieši ar autokrosu, nevis ar kādu citu sporta veidu?
Domāju, ka tas ir tāpēc, ka mans tētis šajā disciplīnā startēja astoņdesmito gadu beigās. Tas bija Volgu laiks. Man bija iespēja braukt līdzi uz sacensībām, un jau no agras bērnības tas viss ļoti patika. Droši varu apgalvot, ka autokross ir mūsu ģimenes sporta veids numur 1. Divi brāļi Daiņi trasēs jau ir redzami, vēl tēti vajadzētu „ievilkt atpakaļ murdā”. Viņš ir gandrīz visās sacensībās ar mums, bet ar mums kopā startējis vēl nav. Ir uzdevums!
Foto: MVfoto
Daudziem tu esi zināms kā dīdžejs. Saki, lūdzu, kad tu pievērsies dīdžeja karjerai un kāpēc?
2016. gadā apritēs 19 gadi, kopš esmu uz skatuves. Skan neticami, bet tā ir taisnība, jo savu pirmo ballīti nospēlēju tālajā 1997.gadā. Šajā profesijas izvēlē esmu „vainīgs” pats un daļēji arī mana mamma. Viņa mūsu ģimenē ir tas muzikālākais cilvēks. Vecāki gan neticēja, ka no dīdžejošanas kas labs sanāks, bet laikam jau sanāca gan.
Kāpēc neesi izvēlējies, piemēram, vairāk laika veltīt vienai nodarbei, nevis abām, kas tomēr ir ļoti atšķirīgas? Varbūt tad dīdžeja vai braukšanas panākumi būtu vēl skaļāki?
Mūzika ir mana pamatnodarbošanās, bet autokross – hobijs. Abas šīs nodarbes viena ar otru ļoti labi sadzīvo, mijiedarbojas un arī palīdz. Pa šo laiku mūzikā esmu sasniedzis labus panākumus. Sportā viss nāks pakāpeniski un, tiekot pie labākas sacīkšu tehnikas, neizpaliks arī labāki rezultāti. Jāturpina krāt tehniskās zināšanas. Šajā jautājumā man ir bijuši un arī šobrīd ir labi skolotāji.
.JPG)
Foto: No sportistu personīgā arhīva
Vai tev šobrīd mūzika braukšanai un braukšana mūzikai netraucē?
Nemelošu, ja teikšu, ka nē. Ir bijušas reizes, kad nākas kāpt autokrosa mašīnā uzreiz pēc pasākuma, vai arī uzreiz pēc sacensībām skriet kaut kur spēlēt, bet, ja grib tad var visu apvienot!
Pēdējās dienās esi paziņojis, ka beidzot esi nokārtojis autovadītāja apliecību. Kāpēc tas ir noticis tikai 31 gada vecumā, nevis, piemēram, 18?
Daudzi man jautā, kā tā var būt, ka man tik ilgi nav bijusi autovadītāja apliecība. Viss ir vienkārši – laikā, kad visiem bija aktuāli kārtot tiesības, man svarīgāka bija dīdžeja karjera. Patiesība jau sen vēlējos būt autovadītājs, bet kaut kā īsti nesanāca tam pieķerties. Tad trūka laika, tad motivācijas.
Šajā laikā, kamēr tev nebija autovadītāja apliecības, biji godīgs un pa ielām bez tiesībām nebraukāji?
Jāatzīst, ka iemaņas vadīt auto man jau ir sen, jo dažreiz ar auto pa koplietošanas ceļiem biju braucis arī bez tiesībām. Atzīstu, ka tas ir muļķīgi un nepareizi, taču toreiz galvā bija tāds jaunības dullums, kad visu gribas pamēģināt. Tagad esmu daudz atbildīgāks, un noteikti tā vairs nekad nedarītu.
Foto: No sportistu personīgā arhīva
Vai tev jau ir sava ielas automašīna?
Pašlaik vēl nav, bet pie tā tiek strādāts. Šobrīd sacensībās braucu ar Honda, tāpēc pieļauju domu, ka mans pirmais ielas auto būs tieši šīs markas automašīna. Man vienkārši patīk japāņu auto.
Šogad izcīnīji 4.vietu Baltijas autokrosa čempionātā. Vai ar šīs sezonas rezultātiem esi apmierināts?
Neesmu apmierināts par visiem 100%, jo varēju nostartēt labāk. Latvijas čempionātu izbojāja izstāšanās sezonas pirmajā posmā Smiltenē, kā arī vairākas muļķīgas avārijas. Taču tas man dod papildus motivāciju nākamgad būt ātrākam.
Kādi ir tavi nākamās sezonas plāni?
Nākamajā sezonā gribētu startēt gan Latvijas, gan Baltijas, gan, iespējams, arī Lietuvas čempionātā. Ja tikšu pie jauna, jaudīgāka, ātrāka un vieglāka auto – mērķis visos posmos būtu cīnīties par pjedestālu.
Ar kādu auto domā startēt?
Ceru, ka nākamsezon varēšu startēt ar citu auto, jo mana šī brīža Honda CRX Del Sol automašīna vairs nav konkurētspējīga, turklāt tā ir stipri par smagu un savu laiku ir nokalpojusi. Šobrīd norit darbs pie atbalstītāju meklēšanas.
Mareks, Rihards un Ēriks Daiņi. Foto: No sportistu personīgā arhīva
Kā tu raksturotu autokrosa līmeni Latvijā, un kā tas izskatās, piemēram, uz Lietuvas fona?
Kāds man varbūt nepiekritīs, bet, manuprāt, tehnikas sagatavotības, organizatoriskā un braukšanas kvalitātes ziņa esam priekšā lietuviešiem. Toties viņiem ir stipri vairāk trašu un ir spēcīga B līga. Kā braucēji, leiši ir daudz nekaunīgāki un agresīvāki, bet mēs latvieši ar viņiem galā tiekam veiksmīgi. Ja pirms pāris gadiem Latvijas autokrosa čempionātā jauni braucēji parādījās ar jau iepriekšējo gadu čempionu mašīnām, tad šobrīd trasēs parādās arvien jaunas tehniskas vienības un autokross dzīvo. Šad un tad kādai klasei ir problēmas ar kvorumu, bet uz kopējā fona tas nav nekas traks.
Kāds ir tavs mērķis autosportā? Ko Tu gribētu sasniegt?
Vispirms jau noteikti gribētu izcīnīt Latvijas un Baltijas autokrosa čempiona titulus. Ja vēl nebūšu vecs (smejas) un pietiks līdzekļu, tad gribētu pamēģināt Eiropas autokrosa čempionāta Touring Autocross klasi, kas nosacīti, bet tomēr ir līdzvērtīga Supercar klasei Eiropas un pasaules rallijkrosā. Tas vienmēr ir bijis mans lielais sapnis. Un, ja vēl šajā klasē startētu divi brāļi Daiņi... ir uzdevums.
