Beate Klipa. Foto: Mārtiņš Vanags
Aizvadītajās brīvdienās Smiltenē, Tepera trasē, tika noskaidroti Latvijas autokrosa čempioni. Pirms sacīkstes par uzvarētāju 1600 klasē jau bija kļuvis Rūdolfs Bogens. Svētdien 2000 Super klasē otro čempiontitulu nodrošināja Ainārs Kenigsbergs, Open klasē debijas sezonā par čempionu kļuva Jānis Borševskis, B600 klasē otro čempiontitulu pēc kārtas sasniedza Beate Klipa, bet VAZ Klasika kategorijā uzvara sezonā Arnim Odiņam.
Pēc sacensībām čempioni dalījās savos iespaidos.
Beate Klipa. Foto: Mārtiņš Vanags
''Esmu neizsakāmi priecīga! Pēc lielās neveiksmes Vecpils autokrosā man izdevās visu perfekti izdarīt Smiltenē. Varu droši teikt, ka čempiontitulu aizstāvēt ir grūtāk nekā to izcīnīt pirmajā gadā. Turklāt šis gads manā dzīvē bija jauna pieredze, un tas nozīmēja papildus atbildību ne tikai savā un ģimenes, bet arī sponsoru priekšā. Tādēļ vēl jo lielāks prieks, ka spēju tikt ar šo spriedzi galā un izcīnīt savu otro Latvijas čempiona titulu. Tādējādi kļuvu arī par Latvijas autosporta meistaru. Lai gan no malas izskatījās, ka Smiltenes sacīkstēs uzvarēju pārliecinoši, patiesībā spriedze bija pamatīga. Bija nelielas tehnikas ķibeles – karsa bagija dzinējs, tāpēc visu laiku braucu cerībā, ka tehnika mani nepievils. Gandarījums ir milzīgs, un vēlos pateikt lielu paldies visiem, kas mani atbalstīja,” tā Smiltenes posmu komentē Beate Klipa.
''Čempionāts noslēdzies ar mazliet nepadarīta darba sajūtu. Tiešām žēl, ka šodien neiznāca pacīnīties ar Agri Brediku (pievīla tehnika). Gribējās, lai būtu īstas čempiona titula cienīgas cīņas līdz pat finišam. Diemžēl tāds ir tehniskais sporta veids. Protams, esmu priecīgs par uzvaru čempionātā. Paldies atbalstītājiem un komandai,'' tā Jānis Borševskis.
Jānis Borševskis. Foto: Mārtiņš Vanags
''Esmu ļoti priecīgs par sasniegto, taču tas nebija viegli - reizēm pievīla tehnika, reizēm paša meistarība, tomēr komandas darbs ļāva sasniegt titulu. Pagājušajā gadā "izkodām" mašīnas niķus un šogad jau bijām sagatavojušies pilnībā,'' iesāk Rūdolfs Bogens. Jau ziņojām, ka šajā posmā Bogens nolēma izmēģināt spēkus Super 2000 klasē, kur beigās Rūdolfs arī uzvarēja. ''Šajā klasē braucu ar savu 1600 klases mašīnu. Rezultāts parāda, ka ne viss ir atkarīgs no mašīnas zirgiem vai ņutoniem! Saprāts pazūd, līdz piesēžos pie stūres un trasē jau gribās tikai vienu - vislabāko rezultātu! Pēc šīs pēdējās sacensības esmu domās par nākamā gada turpinājumu - kurā klasē to labāk darīt. Šajā klasē noteikti patīk sacensības gars, ko pierādīja Smiltenes posms. Līdz ar to šobrīd par nākamo gadu vēl ir neziņa, kurā klasē braukšu. Bet noteikti no autosporta vēl neplānoju pazust. Tāpat kā Klipa, gribu saniegt Sporta mestara nosaukumu,'' kaujinieciski sarunā ar portālu Go4speed stāsta Rūdolfs Bogens.
Rūdolfs Bogens. Foto: Mārtiņš Vanags
''Šī sezona kopumā noteikti ir izdevusies, jo piecos posmos tika izcīnītas trīs uzvaras, viena otrā vieta un viena izstāšanās, atrodoties pirmajā pozīcijā. Runājot par konkurentiem, tad Vaz klasē ir vismaz 8-9 ļoti līdzvērtīgas mašīnas, kas ir ļoti sarežģīti, taču tajā pašā laikā tas ir aizraujoši un interesanti. Tādēļ ir vēl lielāks prieks būt labākajam šajā sezonā. Tituls nenāca viegli, jo arī pēdējā posmā viss neritēja tik gludi. Vienu brīdi jau likās, ka tituls ir zaudēts, jo tieši pirms fināla saplīsa vairāki mezgli, kas divu gadu laikā nebija saplīsuši. Taču jāsaka paldies komandai, jo varēju iziet uz starta un beigās viss izturēja. Tagad ir laiks visu pārdomāt, kas bijis labs, kas ne tik labs. Un tad jau lānām jāsāk gatavoties nākamajai sezonai, jo, kā runā, tad titulu esot grūtāk nosargāt nekā izcīnīt. Būs jāpārbauda,'' tā Arnis Odiņš.
Arnis Odiņš (#3). Foto: Mārtiņš Vanags
''Protams, bez tehniskām problēmām neesam iztikuši. Arī pēdējā posmā bija tehniskas problēmas, kur vienu iebraucienu pabeidzām, bet divus – nē. Jāsaka, ka pastāvēja iespēja, ka varu pazaudēt čempiontitulu, taču beigās viss sakrita labi,'' pēc otrā čempiontitula izcīnīšanas portālam saka Ainārs Kenigsbergs. ''Protams, milzīgs paldies jāsaka manam tētim, kurš ir arī mehāniķis. Uz finālu tad gan gājām uz pilnu banku, jo zaudēt vairs nebija ko. Konkurence? Šogad tā bija ļoti iespaidīga, un visās sacensībās. Daudzi braucēji bija spēcīgi un spējīgi cīnīties par čempiontitulu. Sezonas sākumā mērķis noteikti bija tikt Top 6, taču, protams, bija vēlme tiekties pēc tā augstākā rezultāta.''
Ainārs Kenigsbergs. Foto: Mārtiņš Vanags
''Tehnika? Mēs nevaram atļauties braukt ar tādu tehniku, kā mūsu konkurenti. Mēs nevaram arī braukt tik agresīvi, kā brīžiem brauc mūsu konkurenti. Mēs braucam ar prātu, un līdz galam, jo katrs punkts ir svarīgs. Nākamais gads? Visticamāk, nekas nemainīsies un turpināsim braukt šajā pašā klasē, jo kāda jēga visu to, kas par šiem gadiem ir iekrāts, sakrāts un ieguldīts tagad izmest ārā, lai domātu par kaut ko jaunu? Kā saka, tad trīs lietas labas lietas (domāts par trīs čempiontituliem), bet tas nebūs tik vienkārši. Mums nav tādi līdzekļi, lai brauktu ar tādu tehniku un tādā līmenī, kā citiem konkurentiem. Mēs cīnāmies savā sulā, tāpēc vislielākais paldies jāsaka tēvam. Teikšu tā – tas ir mana tēva roku darbs, ka esmu kļuvis par divkārtējo čempionu. Tur vairs nav, ko piebilst.''