Autosporta portāls

11. un 12.maijā ar posmu Brenguļos startēs jaunā Latvijas autokrosa čempionāta sezona. Pavisam kopā šosezon paredzēti seši posmi. Sezona sāksies maija pirmajā pusē Brenguļos, tad ceļojums uz Pluņģi, jūlijā tradicionālie Pilskalni, nedēļu pēc Latvijas WRC posma autokrosu uzņems arī Vecpils, augusta vidū posms Smiltenē, bet finišs Bauskā.

Par to, kā aizritēja pagājušā sezona, kas sagaidāms jaunajā, vai filmai “Smilšu karaļi” būs turpinājums, par to šajā sarunā ar LAF Krosa komisijas Autokrosa disciplīnas virzītāju, sacensību rīkotāju un bijušo Latvijas autokrosa un rallijkrosa čempionu Arni Odiņu.

Kā kopumā vērtē pagājušo autokrosa sezonu?
Pagājušajā sezonā tie rekordi tika gāzti vairākās lietās, kur viens no tiem bija dalībnieku skaits. Man, kā organizatoram jeb autokrosa virzītājam Latvijā, ja to tā mēs varam saukt, svarīgākais ir jaunieši. Liels prieks, ka katrā posmā uz starta iziet ļoti daudz jauniešu, kas nozīmē to, ka mēs ejam pareizā virzienā.

Kurš no aizvadītās sezonas posmiem Tev pašam visspilgtāk palicis atmiņā? Cīņu ziņā? Dalībnieku skaitu ziņā?
Visos posmos bija kaut kas ievērības cienīgs. Bauskas posms palicis atmiņā, jo to varējām rīkot kopā ar Eiropas autokrosa čempionāta posmu. Jā, varbūt latviešu braucējiem šis posms nebija ērts un vienkāršs, bet viņiem bija iespēja būt tajā pašā vietā un trasē kopā ar Eiropas labākajiem autokrosa braucējiem. Kas man vēl ļoti patika pagājušajā sezonā, tās bija tribīnes. Piemēram, Brenguļu posmā piedzīvojām to, ka nevarējām vairs uzņemt skatītājus. Arī citos posmos skatītāju bija gana daudz, par ko liels prieks. Ņemot vērā to, ka mums ir tiešraide, kas atņem zināmu skatītāju skaitu, kopējais apmeklējums bija ļoti labs.

Cik man palicis atmiņā, tad visas sezonas garumā bija ļoti maz izteiktu līderu, un katrā posmā varēja uzvarēt vairāki braucēji.
Jā, tā bija. Beidzot mums visas klases ir pilnas, tāpēc katrā finālā varēja uzvarēt gandrīz jebkurš. Tas pats Neško stāsts, kurš iepriekšējās divas sezonas uzvarēja visu, ko brauca, bet 2023.gadā tā vienīgā uzvara, kuru viņš izcīnīja, nāca ļoti grūtā cīņā. Neskatoties uz to, viņam pašam ir liels prieks, ka var aizvadīt šādas cīņas, kas iedod lielu intrigu. Piemēram, braucot uz noslēdzošo posmu Lietuvā, mums vēl nebija zināms neviens čempions, kas bija diezgan unikāli.

Filmā bija labs stāsts par Ivo Gabrānu un Viesturu Plētienu, bet, manuprāt, līdzīgu stāstu pagājušajā sezonā bija vēl vairāki, kas čempionātam piedod tādu foršu odziņu.
Jā, tie stāsti katru gadu katrā klasē ir vairāki. Ja runājam par šo filmu, protams, gribējās parādīt visas klases, jo visās klasēs bija savi stāsti. Tā pati Open klase, kur noslēdzošajā posmā Ints Jeršovs tika stumts uz katru startu, lai viņš dabūtu tos minimālos punktus, kas viņam pietrūka titulam. Arī 1600 klasē līderis Jānis Nagla pirms noslēdzošā posma uz stenda nokāva motoru, tādējādi viņš bija spiests īrēt citu mašīnu, lai tikai iegūtu kopvērtējuma punktus. Arī citās klasēs bija līdzīgi un interesanti stāsti.

Runājot par šo filmu, tad jau pirms sezonas biju izdomājis, kurš potenciāli varētu gāzt 2022.gada čempionus, tāpēc šoreiz filmā bija šie divu klašu stāsti, kurus arī gribējām parādīt, lai cilvēki no malas saprot, ka tas nenāk viegli. Piemēram, tas pats Viestura Plētiena gadījums, kurš pēc šaušalīgās avārijas spēja atgriezties un izcīnīja otro vietu. Mēs parādījām, kam viņš bija spiests iziet cauri, lai nokļūtu tur, kur viņš ļoti vēlējās – sezonas noslēguma ballē ar medaļu kaklā.

Vai ir doma šo filmu turpināt par citām klasē un ar citiem stāstiem?
Šobrīd gribas, lai tas viss nosēžas. Jāsaprot, kādas būs atziņas un tad domāsim tālāk, vai filmai taisīsim otro daļu. Katru gadu cenšamies kaut ko pielikt klāt publicitātei, tāpēc šobrīd konkrēta atbilde uz šo jautājumu man nav. Bet būs jaunumi šogad, par kuriem paziņosim vēlāk. Varu atklāt, ka šobrīd tiek strādāts ar lietuviešu kolēģiem, lai šosezon varētu aizvadīt Baltijas autokrosa čempionātu. 

Runājot par jauno sezonu. Ir jau kādas idejas, kas varētu pamainīties, nākt klāt? Vai viss paliks pa vecam?
No sportiskās puses, manuprāt, viss ir kārtībā. Ja pēdējā posmā izšķirošajā finālbraucienā izšķiras tituls, tad neko veselīgāku vairs uztaisīt nevar. Protams, gribas piestrādāt pie pašiem braucējiem un viņu mārketingu aktivitātēm, ko mēs arī savā veidā caur šo filmu mēģinām parādīt. Lielisks piemērs par Ivo Gabrānu. Pirmajā posmā, ienākot viņa teltī, mēs redzējām vienu kārtību, bet Teperī, filmējot viņa telti, mēs redzējām pilnīgi citu skatu, ko ir lieliski parādīt tiem cilvēkiem, kuri neapmeklē katru posmu un to neredz klātienē, toties viņiem ir priekšstats par to, kā tur izskatās.

Klases paliks tās pašas, vai arī plānojas kādas izmaiņas?
Klases paliks tās pašas, bet šobrīd lielas izmaiņas plānojas mini bagijos. Pēc pagājušās sezonas bija vēlme, lai šajā klasē ar tehnisko noteikumu izmaiņām atvieglotu vecākiem vēlmi, lai viņu bērni startētu šajā klasē. Prieks, ka pēc lielas diskusijas lielākais vairākums braucēju bija par to, lai standartizētu šo klasi un lai vecākiem ar saviem bērniem būtu vieglāk ienākt šajā klasē. Šobrīd jaunie tehniskie noteikumi ar ievērojāmām izmaiņām atrodas noslēguma fāzē, kas padarīs vienlīdzīgākus bagijus. Tagad viss būs braucēju rokās. 

Iepriekš bija tā, ka bez spēcīgiem inženieriem nevarēja panākt to, lai tas jaunais sportists brauktu visiem pa priekšu. Jau pēc sezonas mēs gribējām dažas lietas uztaisīt vienlīdzīgākas, kuras tu nevari mainīt un kuras visiem ir vienādas, lai jaunajiem vecākiem nav jāiziet cauri tai ābecei, kādai pagājušajā gadā izgāja cauri Māris Neikšāns, kurš visu gadu eksperimentēja un smagi trenēja savu meitu Patrīciju, lai tiktu līdzi tiem sportistiem, kuri šajā klasē brauc jau vairākus gadus. Tas nav vajadzīgs. Tas ir pirmais pakāpiens sportā, kur visam ir jābūt vienkāršam un saprotamam.

Kā autokrosā veicas organizatoriem, kuri rīko sacensības? Vai, tavuprāt, viņiem izdodas pēc sacīkstēm iznākt ar sausām kājām, un šādā pasākumā neieguldīt savus privātos līdzekļus? Ir dzirdēti vairāki stāsti, kad organizatori spiesti no savas kabatas segt trūkstošos izdevumus, lai tikai noorganizētu sacīkstes.
Parasti organizatori nevēlas runāt par naudas lietām. Bet, pašam rīkojot vienu posmu, varu teikt, ka man izdodas saorganizēt pasākumu, neieguldot savus privātos līdzekļus. Ja braucēju un skatītāju ir daudz, tad visam ir jābūt kārtībā. Bet jāsaprot, ka viss paliek dārgāks, tāpēc organizatoriem jebkurā gadījumā viegla dzīve nav. Bet prieks, ka rīkot sacensības piesakās aizvien vairāk cilvēku, kas varētu liecināt par to, ka vismaz autokrosā no tāda viedokļa viss ir kārtībā. Ja būtu slikti, diez vai viņi gribētu rīkot sacīkstes. Te es arī gribētu teikt lielu paldies visiem tiem sponsoriem, kuri atbalsta gan čempionātu kopumā, gan arī organizatorus.

Pats arī pagājušajā gadā startēji trīs rallijkrosa posmos Supercar klasē. Kā atskaties uz saviem startiem?
Jā, 2023.gadā pēc spontānas idejas iegādājāmies ''Mitsubishi Evo'' Supercar, ar kuru izdevās piedalīties trīs posmos Lietuvā un Latvijā, kuros arī visos kāpu uz goda pjedestāla. Tāpat aizbraucām arī uz Poliju, kur arī izdevās sevi ļoti labi parādīt. Braukt vēl aizmirsis neesmu (smaida). Prieks, ka savās otrajā sacīkstēs ar Supercar auto man izdevās apsteigt Ediju Ošu. Taču braukšana man pagaidām ir otrajā plānā, jo vairāk cenšamies strādāt ar jauniešiem, trenējam viņus, mācām. Mūsu ''OC Racing'' komandā 2023.gadā bija 18 braucēji, no kuriem 17 bija jaunieši.

Pastāsti, lūdzu, par savu ''OC Racing'' komandu.
Kad sāku attīstīt AX Latvia, mans mērķis bija Latvijas autokrosā atgriezt bagijus. Protams, arī salonautomašīnas mums ir svarīgas, bet tobrīd uzsvars tika likts uz bagijiem. Tobrīd iegādājos pāris bagijus, ar kuriem sportisti varēja trenēties. Tā arī radās doma par tādas komandas izveidošanu, kas ļauj sportistiem no mums īrēt tehniku vai braukt ar saviem bagijiem mūsu komandas sastāvā, kur šie auto arī tiek apkalpoti, gan arī paralēli apmācam braucējus, lai viņi ātrāk sasniegtu augstākus rezultātus. Šobrīd gan jāsaka, ka komanda uz 2024.gadu mums ir nokomplektēta. Acīmredzot cilvēki novērtēja mūsu darbu, tāpēc arī ļoti ātri izdevās nokomplektēt komandu uz šo sezonu. Taču, ja kāds vēlas pamēģināt un saprast, kas tas ir, vienmēr var man rakstīt un, ja nevarēšu pats palīdzēt, vienmēr centīšos palīdzēt ar kontaktiem, lai kādu jauno potenciālo sportistu ievirzītu autosportā. Jo pēc pagājušās sezonas apzinos, ka, ja nebūtu šāda komanda un šāda iespēja, tad autokrosā un rallijkrosā no šiem 18 braucējiem varbūt startētu tikai daži. Apzinos, ka ne visiem ir savi bagiji un zināšanas, lai ienāktu autokrosā. Tāpēc arī centīsimies palīdzēt visiem. Prieks, ka pēc vienas vai divām sezonām, kad jaunie braucēji īrēja bagijus, skatījās, kā tos jāskrūvē, jāregulē, tagad viņi jau paši iegādājas savus braucamos, kurus arī attīsta un brauc jau savās komandās.

Pats šosezon arī plāno kaut kur startēt?
Pagājušajā sezonā ar ''Mitsubishi Evo'' Supercar braucu treniņu nolūkos. Tā teikt, uzturēju sevi formā un mācījos braukt ar Supercar. Šobrīd jau otro gadu būvējam ''Hyundai i20'' Supercar rallijkrosa mašīnu, ar kuru arī plānojam startēt. Kad šis auto būs gatavs, gribētos arī pašam uz to brīdi būt gatavam, lai uzreiz varētu cīnīties par augstiem rezultātiem, tāpēc arī pagājušajā sezonā tika startēts ar ''Mitsubishi Evo''.