Autosporta portāls

Par šo jauno projektu un par Neiksans Rallysport komandas plāniem šajā sarunā ar Māri Neikšānu.

Māri, skatoties autokrosa rezultātus, pamanīju tavas meitas vārdu. Saki, lūdzu, vai šogad trasē redzēsim tavu meitu startējam autokrosā?
Jā, tā ir. Šogad Neiksans Rallysport komandā esam attīstījuši jaunu novirzienu - bērnu programmu autokrosā mini bagiju klasē. Šogad komandā mums startē divas dāmas - mana meita Patrīcija un viņas māsīca Marta Skustā. Autokross ir viens no tiem autosporta veidiem, kuros var startēt bērni no 5 gadu vecuma.
Šos bagijus būvējāt paši?
Nē, šos bagijus paši nebūvējām, bet gan pasūtījām Čehijā. Taču pēc iegādes esam tos daudz modificējuši – uzlabojuši piekari, dzinēju, piedziņu. Ņemot vērā, ka šī tehnika man bija sveša, ir ieguldīts daudz laika un liels darbs, lai to pilnvērtīgi uzlabotu un lai ar pirmajām sacīkstēm jau varētu konkurēt ar ātrākajiem braucējiem, kuri šajā klasē brauc vairākas sezonas. Mūsu bagijs iet labi, bet pēc pirmā posma esam secinājuši, ka ir jāpiestrādā vēl pie tehnikas, lai noķertu ātrāko braucēju, kurš šajā klasē startē vairākas sezonas.
Kā tas viss sākās un kā tava meita izdomāja pievērsties autokrosam?
Viss sākās ar to, ka pagājušajā gadā apmeklējām vairākus autokrosa posmus, kur piedalījās mans krustdēls Toms Edušs un draugs Modris Lešinskis lielo bagiju kategorijā. Redzot šajos posmos mazos bagijus, manai meitai Patrīcijai (deviņi gadi) tas viss sāka interesēt. Pagājušā gada izskaņā viņa man teica, ka gribētu braukt ar šādiem mini bagijiem. Daudz nedomājot, zvanījām uz Čehiju, kur pasūtījām pirmo bagiju. Uzzinot, ka Patrīcija brauks, arī māsīca Marta Skustā (astoņi gadi) izteica vēlmi braukt, tāpēc sūtījām vēl vienu bagiju, kas rezultējās tajā, ka mums mazajos bagijos izveidojās autokrosa komanda.
Viņa pirms tam bija braukusi ar tādu bagiju?
Mēs ar mazo bagiju bijām izbraukuši jau iepriekš, kad Patrīcijai bija pieci gadi. Toreiz viņai patika braukt, bet sacensībās nebija vēlme piedalīties. Taču, laikam ritot, domas mainījās un tagad jau viņai ir liels cīņasspars un vēlme trenēties, mācīties un piedalīties sacensībās. Tā bija viņas pašas izvēle, kuru, protams, es ar lielāko prieku atbalstīju (smaida). Tas bija mans sapnis, bet bērnam nevar uzspiest un viņai pašai ir jābūt vēlmei trenēties un braukt. Uzspiežot darīt to, ko vecāki vēlas, rezultāts diez vai iznāktu labs.
Tad šogad Neiksans Rallysport komanda būs redzama rallija un autokrosa sacensībās?
Runājot par sezonu, tad, apskatoties šī gada sacensību kalendāru, kur daudzi ralliji sakrīt ar autokrosa sacensībām, nolēmu šogad kaut ko dzīvē pamainīt un prioritāte tika dota bagijiem un Patrīcijas trenēšanai, viņas izaugsmei. Rallija programma šobrīd ir nolikta otrajā plānā. Tā ir mana meita, kur beidzot visas savas zināšanas varu nodot viņai. Protams, arī citus pilotus ir interesanti apmācīt, to daru ar pilnu atdevi un arī tas dod gandarījumu, bet trenēt un mācīt savu bērnu dod man pavisam citas sajūtas un emocijas. Ir pavisam cits gandarījums par sasniegto.
Pirms debijas sacensībām daudz trenējāties?
Jā, mēs ļoti daudz laika pavadījām treniņos (vidēji divi braukšanas treniņi nedēļā, kā arī fiziskās sagatavotības treniņi), kur domāju, ka kopā nobraucām apmēram trīs vai četras autokrosa sezonas. Esmu pavadījis autosportā lielāko daļu savas dzīves - 27 gadus, un ir pilnīgi skaidrs, kas jādara, lai maksimāli ātri progresētu un jau pirmajā sezonā cīnītos par augstākajiem rezultātiem. Treniņu procesā bieži pieslēdzās mans tēvs Pēteris Neikšāns, kuru uzskatu par visu laiku labāko manu treneri. Ne brīdi nešaubījos, ka rezultāts būs!

Kurš skrūvē šos bagijus? Tavas komandas mehāniķi vai arī pats to dari?
Kad atvedām bagijus uz komandas bāzi, mehāniķi jautāja, vai viņiem darbu sarakstā būs vēl divas tehnikas vienības. Neapzinoties, cik daudz patiesībā būs darbs pie šiem bagijiem, noteicu viņiem, ka nē, bagijus skrūvēšu es un Martas tētis Ivars (smejas). Par cik es tā biju pateicis, tad nevarēju mainīt plānus un sava līnija ir jānotur (smejas). Viegli nav, teikšu kā ir. Pirms sacensībām trīs nedēļas gandrīz katru dienu biju komandas bāzē, kur pavadīju 14 – 16 stundas dienā, gatavojot tehniku. Bet tas ir labi. Pašam labi sanāca izzināt bagiju, jo to bijām izjaukuši līdz pēdējai skrūvītei, lai saprastu, kādas pārbūves nepieciešamas, kas ir jāuzlabo u.t.t. Bet domāju, ka turpmāk noteikti daļēji pieslēgsim mehāniķus, jo sacensību laikā ir daudz laika jāpievērš ne tikai bagijam, bet arī meitenēm, lai izrunātu uzdevumus, taktiku, trajektorijas, sagatavotu psiholoģiski. Trenera darbs šajā vecumā ir ļoti svarīgs.
Kad gatavo rallija automašīnas, pats ar tām noteikti brauc un testē, lai saprastu, vai viss strādā. Bet kā ir šajā gadījumā? Nedomāju, ka vari ielīst šajā bagijā.
(smejas) Ir bijis tā, ka mēs pirms treniņa vēlu vakarā, kad meitenes jau mājās guļ, sagatavojam bagiju, kas ir jāizmēģina. Tiesa, ielīst iekšā tajā nevaru, tāpēc mums cits nekas neatliek, kā ar Ivaru katram uzsēsties uz sava bagija borta un ar vienu kāju dodam gāzi un salīdzinām, vai abi bagiji ir vienlīdz ātri (smejas). Bet īstie testi parasti meitenēm notiek trasē, kur varam salīdzināt abus bagijus, kas strādā, kādas izmaiņas dod priekšrocības, kas jāuzlabo. Tas man kaut kādā mērā atgādina senākus laikus, kad mēs ar Andi braucām autokrosā un rallijā, kad kopā trenējāmies, kopā braucām sacensībās. Bijām komanda, un arī šeit mums ir komanda, savs treniņu un testu process. Abām meitenēm treniņos braucot kopā, tas dod iemaņas braukt tuvā distancē, pierast un nebaidīties no kontaktiem.
Kā meitenēm patika debijas sacīkstes? Tavai meitai debijā otrā vieta, kas ir lielisks sākums.
Abām meitenēm pirmās sacīkstes ļoti patika. Protams, satraukums pirms starta bija liels. Patrīcijai pirms starta rociņas trīcēja un pat asariņa nobira. Varbūt ne no satraukuma, bet no emociju pārpilnības, ka viņa beidzot ir lielajās sacensībās, brauc atklāšanas parādē un nostājas uz starta. Tas bija viņas sapnis un, kad tas piepildījās, emocijas bija spēcīgas. Pirmais brauciens bija mazliet nervozs, bet ar katru nākamo braucienu sniegums uzlabojās. Finālā (pavisam kopā šajā klasē uz starta izgāja 18 braucēji, starp kuriem bija trīs dāmas) Patrīcija startēja no pirmās starta rindas, kas jau bija ļoti labs sasniegums. Pēc finiša man pienāca klāt citi sportisti un teica, ka tā tas parasti nenotiekot (smejas). Arī Marta brauca labi un cīnījās, bet bija dažas sportiskās neveiksmes, kas finālā deva ceturto starta rindu (finišā septītā vieta). Pēc sacīkstēm abas dāmas ir ļoti motivētas trenēties. Abas jau prasa, kad būs nākamais treniņš. Attieksme no abu puses ir ļoti nopietna. Mēs esam daudz runājuši, no kā sastāv tas rezultāts un kas ir darāms, ja gribam sasniegt labus rezultātus. Un viņas uz to iet, ko apliecina arī rezultāti.
Laikam pēc finiša no citiem sportistiem un viņu vecākiem dzirdēji jums veltītus daudz jautājumus.

Kādas pašam bija emocijas, kad meita debijas sacīkstēs finiša līniju šķērso otrajā vietā?
Protams, trases malā atrasties ir daudz grūtāk, nekā braukt pašam. Arī šeit, esot trases malā, un arī servisa zonā, pārdzīvojumi bija visu laiku – lai tehnika būtu sagatavota, lai būtu izvēlēta pareizā taktika, lai meitenes psiholoģiski būtu sagatavotas. Vienmēr pārdzīvoju par jebkuru mūsu komandas braucēju, bet, kad trasē dodas mana meita, tad, protams, uztraukums un pārdzīvojums ir daudz lielāks. Biju ļoti satraucies. Fināls bija tik emocionāls, ka pēc finišā izcīnītās otrās vietas man pat prieka un laimes asaras nobira. Bieži tā nenotiek (smejas).
Saprotu, ka meitenēm ir arī savs ģenerālsponsors?

Un kas ar šī gada rallija programmu?
Pats šogad plāno piedalīties kādās sacensībās?
Man bija apņemšanās pašam nobraukt vienu ralliju gadā, bet izskatās, ka šis šogad varētu būt izņēmuma gads. Bija plānā nobraukt Cēsu ralliju, taču neesmu drošs, vai man tas izdosies. Šobrīd to gandarījumu un emocijas meiteņu treniņos un sacensībās iegūstu tik daudz, ka ar to pietiek (smejas). Un laiks, ko pavadu treniņos un garāžā, skrūvējot tehniku, ir ļoti daudz un neatliek laika trenēties un braukt sacensībās pašam, taču es par to ļoti nepārdzīvoju, jo brauc meita Patrīcija, kurai nes mūsu uzvārdu trasē.
Māri, lai jums veicas un lai meitenēm to panākumu ir daudz.