Autosporta portāls

Tas, ka 12. februāra Folkreisa Ziemas kausa pirmajā posmā gaidāma Folkreisa pilnpiedziņas klases debija, jau bija zināms. Taču bija grūti iztēloties, tieši kura būs pirmā šajā jaunajā klasē pieteiktā automašīna. Par pieteikumu parūpējās Toms Edušs.

Uzreiz gan jāatzīmē, ka Folkreisa pilnpiedziņas klases pirmajos soļos nenotiks automašīnu pirkšanas procedūra, ļaujot klases dalībnieku sastāvam ieskrieties. Turklāt šobrīd šķiet, ka tiks apvienotas Folkreisa un autokrosa pilnpiedziņas klases, lai izveidotu salīdzinoši kuplu ieskaiti ar bezradžu riepām. Līdz ar to Toma Eduša trasē vesto relikviju neviens viņam neatņems.

Ar šo automašīnu 1990. gadā Pēteris Neikšāns aizvadīja Bauskas posmu Eiropas autokrosa čempionāta ietvaros, sasniedzot otro vietu aiz vācieša Rolfa Folanda. Lai gan iepriekšējās sezonās cits baušķenieks Nikolajs Tions bija guvis lieliskus panākumus Eiropas kausa klasē 1600 bagijos, tieši Eiropas čempionāta statusa sacensībās Neikšāna sasniegtais pjedestāls bija pirmais Latvijas autosporta vēsturē. Vēlāk sekoja jau zināmie izcilie D-1 klases panākumi Ginta Bujāna, Andra Dambja, Alda Zēberga, brāļu Uģa un Ivo Traubergu un citu braucēju izpildījumā.
Pilnpiedziņas Moskvich Aleko 4×4 bija tobrīd vienīgais šāds modelis visā padomju savienībā, kļūstot par pārsteigumu ne tikai brīvās Eiropas autokrosa saimei, bet arī auto vēsturiskajā dzimtenē PSRS. Auto tapis turpat Bauskā, un laika gaitā Pētera Eiropas cīņās klāt bija arī Ziedonis Edušs – Toma tēvs, kurš daudzus gadus bijis līdzās Neikšānu ģimenes autosporta gaitām.

Toms par šo auto stāsta: ''Leģendārs auto, kurš pēc Pētera cīņām palika Latvijas autokrosā, nonākot pie, ja nemaldos, Haralda Šagbazjana, brāļiem Traubergiem un vēlāk arī Jāņa Kļaviņa. Pēc ilgiem gadiem pagājušajā ziemā Pēteris ar meitu saveda automašīnu puslīdz braukšanas kārtībā, kā rezultātā mēs viena kompānija kārtīgi izbraukājāmies ar šo auto. Tad man arī parādījās doma, ka kādreiz varētu vēl izvest šo mašīnu sacensībās, jo sajūtas braucot bija neaprakstāmas – ar tā laika auto ziemā veikt plašas sānslīdes, gluži kā ar Evo vai Subaru… Pirmo reizi gan ar šo mašīnu braucu, šķiet, pirms 16 gadiem. Toreiz gan veicu pusi apļa, jo iesēdos kupenā. Spilgtas atmiņas un pieredze! Tagad iekšā lielāks stress nekā uz regulārās sezonas sacensībām, jo auto ir laba vēsture un nedrīkst nobraukt sliktāk nekā tajos laikos, kad Aleko brauca pa priekšu! Vēl mazi darbiņi atlikuši, lai būtu gatavs sacensībām. Priekšā mazi testiņi un uz priekšu! Gaidu garāku dalībnieku sarakstu!”