Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiski nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, atļaušos apgalvot, rallija dzīve Latvijā turpina attīstīties. Jā, iespējams daži sportisti, kuri varēja atļauties braukt 2007. gadā, šogad to nedara, taču paskatieties uz rallija kalendāru - seši krāšņi ralliji. Turklāt arī jaunpienācēji Latgale un Jēkabpils-Madona neplāno palikt pastarīšu lomā un uzreiz jau lec pulciņā pie rallijiem ar bagātāku vēsturi.
Es nesaku, ka "treknajos gados" mums bija slikta rallija dzīve - nebūt ne, taču spiedīgie šobrīd apstākļi šobrīd liek rallija organizatorus būt radošiem. Rallija organizatori katrs cenšas atrast savu "odziņu" ar ko piesaistīt skatītājus. Dienas beigās nonākam pie fakta, ka tādā mazā valstī, kā Latvija, ir tik daudz dažādi ralliji.
Ralliji sākuši segmentēties - katrs atradis savu nišu, kurā spēlēt. Lūk, arī piemēri: Sarma - ziemas rallijs bez konkurentiem (Utena ir Lietuvā, bet par Slātavu, jeb ziemas Cēsīm, zināsim tikai nākamgad), Talsi - čempionu rallijs, Kurzeme - ātruma festivāls. Arī Latvija, Latgale un Jēkabpils - Madona katrs ir ar savu nišu - pirmkārt jau dažādie reģioni, turklāt ceļu konfigurācijas un komunikācijas uzsvari ir citi.
Paskatieties, kā strādā organizatori - nebijuši ātrumposmi, slaveni braucēji, izklaides skatītājiem un pasaules klases tehnika. To visu taču varēja "dabūt" jau treknajos gados, taču tieši šie apstākļi ir likuši sarosīties un padarīt rallija vīkendus krietni krāšņākus.
Lai arī es pārstāvu BTA Rally Talsi organizatorisko komandu, man ir patiess prieks, ka visi ralliju organizatori strādā ar pilnu atdevi un kopējo rallija kvalitātes latiņu ceļ ar vien augstāk. Kā saka - veselīga konkurence virza progresu, un, manuprāt, tas ir tieši tas ko mēs šobrīd vērojam Latvijas rallija dzīvē.
