Gints Bremze/Toms Freibergs. Foto: Franc-Randy Telemann
Portāls jau vēstīja par mūsu braucēju lielisko sniegumu noslēdzošajā Vācijas rallija čempionāta posmā. Parasti pēc šādiem rallijiem, kas nenotiek Baltijā, ir interesanti uzzināt, kā rallijs tiek organizēts citur un kāds tur ir rallija līmenis, jo no rezultātiem, ko var atrast visi interesenti, nevar objektīvi spriest par attiecīgo posmu.
Pēc šī rallija portāls Go4speed visām trijām ekipāžām lūdza pastāstīt par tur piedzīvoto, un patīkami, ka uz jautājumu, kāds Vācijā ir rallija līmenis un organizācija, visi kā viens atbildēja, ka Latvijā tas līmenis ir krietni augstāks.
''Organizēšana bija salīdzinoši labā līmenī - četras naktis 4* viesnīcā," stāsta Ginta Bremzes stūrmanis
Toms Freibergs. ''Taču organizētības līmenis, manuprāt, tur bija zemāks nekā Latvijā, jo viņiem daudz jāpiedomā pie drošības trasē un pie lentu novilkšanas, jo vienā vietā gandrīz paši nonesām vienu fotogrāfu."
Grīvas automašīna. Foto: No Grīvas privātā arhīva
Arī
Aleksandrs Grīva ir vienisprātis ar Tomu. ''Organizācijas ziņā viņi ir stipri aiz mums, jo Latvijā tas līmenis ir augstāks. Skatītāji diezgan maz, taču par viņiem posmos tika ļoti padomāts -, piemēram, naktī dažos līkumos izgaismota trase, stāvlaukumi, gājēju pārejas. Drošības ziņā neredzēju gandrīz nevienu lentu. Arī daži skatītāji pret šo pasākumu izturējās dīvaini -
mēs braucam, bet viņi gar malu staigā un nejūtas traucēti," notikumus Vācijā atceras Aleksandrs Grīva.
Tikmēr
Mārtiņš Svilis piebilda to, ka Latvijā organizēšanas ziņā uzstādītā latiņa esot ļoti augsta. ''Organizatori visu izdarīja, kā bija teikuši. Arī atmosfēra patika un viss bija kārtībā. Kas attiecas uz laikiem, precizitāti un drošību, tad Latvijā tā latiņa ir uzlikta tik augstu, ka vāciešiem būtu daudz ko mācīties."
Jāsaka, ka šis bija Vācijas rallija čempionāta noslēdzošais posms, kurš notika uz grants (visi pārējie notiek uz asfalta). Iespējams, šī iemesla dēļ (ka notiek uz grants un ir lieli putekļi) skatītāji šajā posmā esot bijis maz. ''Viņiem nav tik daudz skatītāju kā pie mums," turpina Freibergs.
Foto: Franc-Randy Telemann
Ja Latvijā, tāpat kā citviet, par kavējumu laika kontrolē tiek piešķirts sods, tad Freibergs atzina, ka viņiem izdevās tikt sveikā no soda laika. ''Viņi ne pie kā īpaši neiespringst. Piemērs. Labojām mašīnu, taču nepaspējām to salabot laika normā. Kontrolpunktā iebraucām ar minūtes kavēšanu. Nāk klāt tiesnesis, bet es viņam saku.
''Zini, ieraksti, lūdzu, man to laiku, kurā man bija jābūt, uz ko viņš atbild: „Kein problem" (nekādu problēmu) (Smejas)." Mūsuprāt, tajā visā organizatoru komandā bija tikai viens cilvēks, kurš zināja, ko dara," jautro atgadījumu atceras Freibergs.
Tāpat Toms atcerējās pastāstīt vēl vienu interesantu atgadījumu. ''Leģendā bija atzīmēta
Show area. Vispirms sākumā bija jāpārbrauc pāri estakādei, bet pēc tam braucām 20 kilometrus uz pirmo posmu, kur priekšā bija vēl viena estakāde. Arī tur pārbraucām pāri estakādei, kā arī pēc tam apmēram 100 skatītājiem pateicām par sevi trīs teikumus. Tad braucām atpakaļ tos 20 kilometrus, pārbraucām vēlreiz pāri tai pirmajai estakādei un atkal braucām tos +/- 20 kilometrus uz pirmo posmu. Sanāca
nobraucām 40 kilometrus, lai pateiktu trīs teikumus. Kaut kas nesaprotams (smejas)."
Foto: Franc-Randy Telemann
Jautāts Mārtiņam, kāda bija mediju uzmanība pēc rallija pirmās dienas, pilots atbildēja, ka sākumā par viņiem vispār neesot bijusi nekāda interese. ''
Pirmajā dienā par mums vispār nebija nekāda interese, bet otrajā dienā jau interese bija lielāka - gan no skatītājiem, gan no žurnālistiem. Nebiju gatavs, ka mums tik labi ies, tāpēc biju spiests arī runāt vāciski (smejas). Cik sanāca aprunāties ar dažiem braucējiem, tad viņi teica, ka pēc ilgiem laikiem septiņkārtējam Vācijas rallija čempionam, kurš beigās uzvarēja rallijā, brīžiem bija jāķer rokā konkurenti nevis viņu ķēra rokās, jo šis esot viņa mājas rallijs (pilota darbs arī esot šajā reģionā)," stāsta Svilis.
Vislielāko jautrību visām trijām ekipāžām sagādāja apbalvošanas ceremonija, kas vēlāk tika nodēvēta par Oktoberfest. ''Šķiršanās bija gara, jo
apbalvošana ilga četras stundas. Apbalvošana - kārtīgs Oktoberfests, kur visi sēž pie galda un no lieliem kausiem dzer alu. (smejas)," saka Grīva, kuram piebilst arī Svilis. ''Apbalvošana? (Veselīgi smiekli). Jā, kārtīgs Oktoberfests."
Kadrs no apbalvošanas ceremonijas. Foto: No Grīvas privātā arhīva
Lai arī visas trīs ekipāžas Latvijas rallija čempionātā startē katra savā komandā, Vācijā visas bija vienkopus. ''Pēc finiša lielākais gandarījums ir par to, ka, lai arī esam konkurenti,
šajā rallijā bijām kā viena liela komanda. Visi draudzīgi viens otram devām tādu spēku, kas stimulēja un ļāva izcīnīt šādus labus rezultātus. Fantastiskas sajūtas," saka Grīva. ''Parādījām, ko varējām. Prieks, ka trīs ekipāžas varēja iebraukt desmitniekā, lai arī uz starta bez vāciešiem stājās gan skandināvi, gan čehi, gan poļi u.c," Grīvas teikto papildina Svilis.
Sarunas laikā minētās ekipāžas atzina, ka rallija laikā ir ļoti reklamēts Latvijas rallijs, tāpēc nav izslēgts, kā nākamgad kādā posmā uz starta varētu iziet arī kāda vāciešu ekipāža. ''Cik varējām, tik aģitējām, lai paaicinātu viņus uz Latviju. Ja sākumā viņi uz mums skatījās ar baltu aci, tad jau pēc rallija viņi saprata, kas mēs esam un ko mākam," turpina Svilis, kuram piebalso arī Toms. ''Runas aizritēja tik tālu, ka
pastāv iespēja, ka kādu vācieti mēs nākamgad varētu redzēt braucam arī Latvijas čempionātā."
Foto: Franc-Randy Telemann
Sarunas nobeigumā uz jautājumu, vai minētās ekipāžas, ja vēlreiz tiktu piedāvāta tāda iespēja, būtu ar mieru doties uz Vācijas ralliju, sportisti atbildēja. ''
Ja piedāvās arī nākamgad, tad aci nemirkšķinot brauksim uz turieni. Tagad zinām, pie kā piestrādāt un ko uzlabot, lai būtu vēl ātrāki. Taču
jāskatās, vai viņi mūs vēl aicinās, jo Svilis nobrauca tik labi, ka varbūt viņi padomās, vai aicināt vēlreiz," smejoties saka Toms, kurš atzina, ka pēc apbalvošanas galvenajam organizatoram visas ekipāžas devušas ieteikumus, kas rallija organizatoriem būtu jāuzlabo, lai rallijs būtu vēl labāks un drošāks.
Foto: Franc-Randy Telemann
''Ja piedāvātu braukt arī nākamgad, noteikti braukt, bet nu ar tādiem pašiem nosacījumiem, jo, braukt tik tālu un visu maksāt no savas kabatas, ir ļoti dārgi. Ja būs atbalsts no organizatoriem, noteikti brauksim, taču pēc sarunām tas, vai viņi mūs gribēs redzēt vēl, man nebija īsti skaidrs, bet,
kas ir latvieši, viņi tagad noteikti zina," nobeidz Grīva.
Tikmēr Svilis atzina, ka viņš, iespējams, nākamgad varētu izmēģināt spēkus Ukrainas rallijā. ''Ja nākamgad piedāvās, grūti teikt, vai brauksim. Līdzīgs piedāvājums mums bija no Ukrainas, tāpēc nākošgad gribētos aizbraukt uz turieni. Taču neizslēdzu iespēju, ka, ja būs tāds pats piedāvājums, varētu vēlreiz braukt Vācijā," tā Svilis.