Pirms vairāk kā mēneša Ukrainā norisinājās ''Aleksandrov Rally'', kas ir slavens rallijs ar ļoti interesantiem ātrumposmiem. Pirms tam jau vēstījām, ka sacensību organizators ļoti vēlējās sacensībās redzēt arī Latvijas ekipāžas, kurām piedāvāja ļoti labas atlaides un izdevīgus nosacījumus. Uz organizatoru aicinājumu atsaucās ''ANB Rallija komanda'' - Nauris Bruņinieks ar stūrmani Edgaru Grīnu.
Lai arī organizators un arī pati komanda ļoti vēlējās šajā rallijā startēt ar ''Ford Fiesta R2'' automašīnu, diemžēl nepietiekamā finansējuma dēļ tas nebija iespējams (finansējums šai sporta mašīnai joprojām tiek vākts), tāpēc pēc organizatoru ieteikuma tika nolemts pieņemt piedāvājumu sacensībās piedalīties kā Safety Car jeb kā drošības mašīna.
Lai uzzinātu, kāds ir rallijs Ukrainā, kādi tur ceļi un organizētība, portāls Go4speed sazinājās ar ANB Rallija komandas pilotu Nauri Bruņinieku, kurš arī pastāstīja tur par piedzīvoto un redzēto.
Foto: ANB rallija komanda
''Sākumā bijām domājuši uz turieni braukt ar sportinieku (īrēt Ford Fiesta R2), taču, saliekot visu plusus un mīnusus, nodomājām, ka pirmo reizi brauksim apostīt gaisu. Tā arī uz Ukrainu devāmies un pildījām Safety (pēdējā automašīna pirms nullītēm) funkcijas," iesāk Nauris Bruņinieks.
''Kad atbraucām, sagaidīšana bija karaliska. Jāsāk ar to, ka mūsu galvenais nosacījums bija tāds, lai viesnīcā, kurā apmetīsimies, būtu internets, lai varētu stāstīt, kā mums iet. Protams, viesnīcā interneta nebija. Teica, ka kaut kur gaisā viņš esot, taču reāli pieejams tas nebija. Vēlāk aizbraucām uz rallija centru, kur sarunā ar organizatoru atklājām, ka mums ir tāda problēma. Nebija ilgi jāgaida, kad viņš mūs iekārtoja savā viesnīcā, kur bija viss nepieciešamais."
''Jāsaka, ka organizators bija ļoti pretimnākošs - viņš ļoti gribēja uzzināt jaunu informāciju, kā arī bija gatavs uzklausīt jebkādu kritiku, jo viņa plānos ir Ukrainā rīkot WRC posmu. Šī iemesla dēļ viņi (organizatori) braukā pa Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citiem Eiropas rallijiem, lai no katra posma paņemtu kaut ko interesantu un labu. Šādā veidā viņi cenšas darīt visu, lai sava rallija latiņu paceltu augstāk. Varēja saprast, ka šis rallijs ļoti progresē, jo, kā man teica organizators, tad, ja mēs būtu atbraukuši uz šo posmu pirms diviem gadiem, tad mēs noteikti ātri vien būtu aizlaidušies prom," pirms rallija notikumus atceras ANB Rallija komandas pilots.
Foto: ANB rallija komanda
Nauris atzīst, ka rallija laikā sanāca parunāties gan ar FIA pārstāvjiem, gan arī ar vietējiem braucējiem. ''Cik sanāca parunāties ar FIA novērotājiem, tad viņi ļoti uzslavēja Latvijas rallija posmu organizēšanu. Viņi pat salīdzināja Latvijas rallija posmu organizēšanu ar Somijas WRC posmu, kas ir liels kompliments."
Pēc gaisa apostīšanas sākās pati galvenā daļa - trases pierakstīšana. ''Pirmais ātrumposms mums bija pamatīga vilšanās, jo atzīmētie līkumi bija vieninieki un nullītes. Ļoti taisns un bedrains posms. Tās nebija tādas bedres, kā mēs saprotam, bet bedres ar lielo burtu. Pēc tā dopa bija sajūta, ka vairs negribas braukt, taču nākamie posmi, kas gāja pa serpentīniem, bija baudāmi. Kopumā jāsaka, kad pierakstījām visus posmus, pirmā doma bija, labi, ka neesam ar sporta mašīnu, taču tagad, kad esam atgriezušies mājās, sajūta ir tāda, ka noteikti gribu tur atgriezties ar sporta mašīnu, lai salīdzinātu savu līmeni ar tiem sportistiem, kas tur brauc bieži," pirmos iespaidus no trases atceras Bruņinieks.
Šī ekipāža nesasniedza rallija finišu
''Organizatoru vēlmes bija, lai mēs novērtējam, kā rallijs norisinās pie viņiem. Mūsu galvenais uzdevums bija novērtēt trases drošību un, ja nepieciešams, skatītājiem pateikt, kas un kā. Taču jāsaka, ka skatītāju nebija daudz. Pēc rallija organizatoriem pateicu, lai viņi piedomā pie nullīšu ekipāžām, jo viņiem nullītes ekipāžas funkcijas pildīja žiguļi, zapiņi, kas neizskatījās ļoti pārliecinoši. Tā arī beigās bija, jo līdz galam no četrām mašīnām tika tikai divas nullītes."
Runājot par skatītājiem, Nauris atzīst, ka to rallijā bijis mazāk nekā Latvijā, taču tam ir savs skaidrojums - posmiem, kuri notiek kalnos, var piekļūt tikai pirms trases slēgšanas un tad tur jāpavada visa diena, kamēr rallijs beidzas. ''Skatītāji stipri mazāk nekā pie mums. Kopumā rallijs tur ir populārs, taču ir apgrūtināta piekļūšana uz posmiem, jo kalnos tu vari tikt tikai pirms dopu slēgšanas. Protams, ka vietās, kur bija viegla piekļūšana, tur cilvēku bija daudz, taču kopumā mazāk nekā Latvijā."
Rallija drošības mašīna. Foto: ANB rallija komanda
''Tai pat laikā jāsaka, ka fanātisms viņiem ir lielāks nekā mums. Viņi pat ar Safety mašīnām bildējas, kā arī sveicina visus dalībniekus un drošības mašīnas. Ļoti atsaucīgi un pretimnākoši. Viņi tur mīl ralliju."
Tāpat pilots atzina, ka izdevies pārmīt dažus vārdus ar vietējiem, kuri atzīst, ka viņiem ir ierobežotas iespējas trenēties. ''Parunājām ar vietējiem braucējiem, kuri atzina, ka viņiem nav kur trenēties un nav kas to dara. Jā, spicie čaļi braukā pa pasauli, bet pārējiem ir problēmas, jo nav kur trenēties un kas viņus māca. Vēl ko novēroju, viņiem ir ļoti maz jaunu braucēju. Mums katrā gadījumā ir krietni vairāk."
Rallija drošības mašīna. Foto: ANB rallija komanda
Ja mēs apskatām braukšanas līmeni, tad, cik sanāca redzēt, tad vientilta piedziņā domāju, ka mūsu Latvijas līmenis ir augstāks, bet pilnpiedziņas ieskaitē pieļauju, ka šajos ceļos nedaudz ātrāki tomēr būtu vietējie braucēji, jo šie kā nekā ir viņu ceļi.
Jautāts, kādi bija paši ātrumposmi, tad sportists teica tā: ''Jāsaka, ka katrs posms bija pilnīgi savādāks. Ceļi cieti, vienīgi nezinu, kas būtu, ja uzlītu lietus, taču sausā laikā rallija ceļi bija ideāli. Bet, ja mēs runājam par ceļiem kopumā (ārpus rallija), tad gan tie viņiem bija sliktā stāvoklī. Ja brauktu ar vieglo automašīnu, tad karteri mēs, iespējams, mainītu kādas četras reizes. Taču kopējais iespaids ļoti pozitīvs."
''Kopā nobraucām 3500 kilometrus. Mums līdz rallija norises vietai no mājām sanāca 1300 km, kamēr dažiem vietējiem braucējiem līdz rallijam bija jāveic 1100 kilometri. Iespējams, šī lielā attāluma dēļ rallijam pieteicās tikai 56 ekipāžas, kas viņiem tāpat skaitās daudz."
Sarunas nobeigumā, jautājot, kādu novērtējumu sportists dotu par šo pasākumu, Nauris atzina: „Par uzņemšanu viennozīmīgi viņiem liktu vairāk par desmit ballēm. Organizētība varētu būt starp septiņām un astoņām ballēm. Ātrumposmos ieliktu stabilu astotnieku, jo pašiem nesanāca tos izbraukt kaujas režīmā. Taču kopējais iespaids ir pozitīvs."
Foto: ANB rallija komanda
''Vēl kas palika atmiņā - viņi netaupa naudu uz sīkumiem. Piemēram, dalībnieku kartiņas. Tur tās ir uzdrukātas uz kārtīga plastikāta, ar kuru var iet peldēties u.t.t. Arī stūrmaņu leģenda visa ir ar bildītēm, kas mums noderēja, jo vienā brīdī, kad nezinājām, kur īsti braukt, apskatoties bildīti, secinājām, ka esam pareizajā vietā. Šādu nianšu, kas nav pie mums, viņiem bija daudz."
''Vēl kas likās interesanti - viņiem rallijus neorganizē, kā pie mums, viens organizators. Tur to dara vietējais LAF (viņiem ir cits nosaukums, bet ideja tā pati), kur viena liela komanda organizē visus rallijus, lai visi būtu vienādi, nevis viens labāks un otrs sliktāks. Tas viss tiek darīts viena mērķa labad - WRC Ukrainā."
Uz jautājumu, vai ekipāža plāno kādreiz šajā rallijā piedalīties arī kaujas režīmā, Nauris bez vilcināšanās teica: ''Ja viss būs labi, mēs noteikti nākamgad aizbrauksim uz šo ralliju jau kā dalībnieki!''
