Aigars Nitišs un Andris Baumanis. Foto: Twitter
24. februārī notiks Latvijas Automobiļu Federācijas (LAF) biedru pilnsapulce un LAF prezidenta vēlēšanas. Šobrīd ir zināmi trīs LAF prezidenta amata kandidāti - Raimonds Kisiels, Andris Kulbergs un Olafs Ozols. Šajās vēlēšanās balsot varēs LAF juridiskie biedri (sporta klubi).
Pirms gaidāmajām vēlēšanām portāls Go4speed aprunājās ar vairākiem autosporta sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri izteica savu redzējumu par autosporta attīstību Latvijā, LAF darbu aizvadītajos gados un prezidenta kandidātiem.
Katram no ekspertiem (kopā četri) tika uzdoti pieci vienādi jautājumi, kuri tiks publicēti divos rakstos. Piedāvājam pirmo rakstu, kurā savu viedokli izteica divu pasaulē pazīstamu rallijkrosa braucēju tēvi Andris Baumanis un Aigars Nitišs.
Andris Baumanis (Rallijkrosa braucēju Jāņa un Arta Baumaņa tēvs):
1. Kā vērtējat LAF darbu pēdējos gados?
Kopumā vērtēju ļoti pozitīvi. Ja atskatāmies uz LAF darbu tieši pēdējos astoņus gadus Jāņa Nagļa vadībā, tad ir notikušas ievērojamas izmaiņas gan LAF vadības darbā, gan komisijās. Komisiju vadība mainās uz jauniem cilvēkiem, kas noteikti autosportam ir ieguvums. Prezidents Naglis un viceprezidents Raimonds Kisiels ir cilvēki ar milzu pieredzi un kontaktiem gan Latvijā, gan FIA.
Ģenerālsekretāre Linda Medne šajos gados, apmeklējot FIA seminārus, ir ieguvusi nenovērtējamu pieredzi un zināšanas, kas veiksmīgi nodotas tālāk Latvijas autosportam. Pēc manām domām tieši Mednes darbs ir vismazāk novērtēts, jo pārāk maz informācijas par to darba apjomu, ko viņa patiesībā dara. Droši teikšu, ka šīs prezidentūras laikā ir paveikts visvairāk. Jaunie komisiju vadītāji arī ir daudzsološi!
2. Nosauciet, jūsuprāt, LAF labās un sliktās lietas, kuras ir paveiktas/nav paveiktas?
Ir paveikts daudz, ļoti daudz. Protams, pieļauju, ka ne viss labo darbu saraksts ir zināms un pieejams publikai. Protams, vienmēr var vēlēties labāk un vairāk, bet, kas viennozīmīgi ir jāizceļ, tā ir esošā LAF vadība, kas darījusi un paveikusi darbus, un tikai tad par tiem runājuši skaļi, lai gan jāatzīmē (mans personīgais viedoklis), ka informācijas uz āru ir bijis par maz. Ar to jaunajam prezidentam būs jāstrādā.
Redzamākās lietas, protams, ir Biķernieku trase - atgūts nacionālās sporta bāzes statuss, Latvijā tiek rīkotas Starptautiskas sacensības. Vietējā mērogā notiek milzums sacensību, autosportistu skaits triju gadu laikā ir divkāršojies. Tas ir rādītājs, kas liecina par izaugsmi. Tas ir LAF darbības rādītājs. Tie ir faktiskie skaitļi, kas nemelo.
Ja ir iespējas, tad atliek tikai izvēlēties kādu no disciplīnām un doties uz startu, jo sacensības notiek visu gadu. Ja nemaldos, tad 2017.gadā Latvijā tika aizvadītas 270 sacensību dienas. Tās ir sacensību vienības, kuras ir sankcionējis LAF. Piedodiet, bet tas ir ļoti nopietns skaitlis. Kādā veidā to varētu palielināt? Būsim atklāti, nu nenotiks tas tā, ka uz tukšiem solījumiem kāds dos iespēju iziet uz starta tiem cilvēkiem, kuri par to tikai sapņo. Ir jābūt pašu starta kapitālam, un tālāk jau tad jāizvērtē, bet tā, ka atnāks kāda ''bagāta tante'' un iedos naudu nevienam nezināmam lolojumam, tā nebūs… Tāpat nebūs vieglas naudas organizatoriem… Tā bija un paliks katra paša kompetence.
Ja kāds šodien liekuļo un saka, ka dosim iespējas tiem, kam nav iespējas šobrīd braukt, tad teikšu, ka tā ir atklāta melošana. Valsts ekonomikai ir nozīme. Es teiktu pat valsts autosports ir valsts ekonomikas rādītājs. Un te viss ir pakārtots.
Pat titulēti autosportisti jau gadiem nevar atrast finansējumu, lai piedalītos starptautiskās FIA sacensībās, bet līdz tam līmenim ir jātiek pašu spēkiem. Pajautājiet Aigaram Nitišam, Didzim Sirmacim, Calko, arī man, ko tas ir prasījis, bet atdeves tam vēl nav un nebūs vēl pāris gadus, un nevajag lolot cerības, ka būs savādāk… Skarbi, tāpēc neticiet, ka pēkšņi ar saukļiem ''mēs atbalstīsim jaunatni'' tur kaut kas notiks.
Jauniešu sporta attīstība - pašlaik katrā komisijā ir jauniešu klase. Beta bagiju kustība autokrosā attīstās, bet manas domas ir tādas, ka strikti jāievēro tehniskie noteikumi. Kā tur notiek, nav labi, tāpēc vajag panākt, lai sacenšas bērni trasē. Nu jums jāsaprot, ka tur jābūt veselīgai konkurencei, nevis kuram fāterītim lielāka vīle…. Tad, kad tas tiks ievērots, dalībnieki nāks klāt. Domāju citu faktoru tur nav, klase interesanta, iespējas ir, bet nianses jāsakārto.
Kartinga komisijā, pateicoties jaunajai komisijas vadībai un idejām par dalībnieku piesaisti, dalībnieku skaits ir audzis ievērojami. Ir daudzas lietas, ko noteikti federācija nevar ietekmēt, kas ir jaunās paaudzes intereses. Tas ir atkarīgs no vecākiem, vides un audzināšanas. Un atkal te ir naudas jautājums, cik vecāki ir gatavi un spējīgi iesaistīt autosportā savas atvases.
Jebkurā gadījumā, komisijām ir jārada iniciatīva un jāliek priekšā prezidijam. Komandas darbā jāiet uz priekšu.
Ļoti liela nozīme, manuprāt, ir tam, ko LAF ir paveicis ar tām lietām, kuras nav tieši saistītas ar sacensībām, proti, LAF apbalvošana, LAF jaunais logo un mājas lapa, Latvijas tēls un vārds Starptautiskajā autosporta vidē. Iedibināti personīgi kontakti ar Žanu Todu.
3. Kas būtu tā galvenā lieta, kas jaunajam LAF prezidentam būtu jāizdara?
Noteikti jāturpina darbs pie iesāktajām lietām. Jānotur līmenī tas, kas jau ir panākts. Un, protams, jāvirzās uz priekšu. Jāstrādā pie problēmsituācijām. Pirmkārt, informācija. Ir jāceļ LAF prestižs gan pie mums, gan pasaulē. Ja nemaldos, tad LAF ir viena no biedriem bagātākām federācijām, bet tai pat laikā nav informācijas publiskajā telpā. Ir nepilnīga informācija LAF iekšienē, tāpēc ar šo jautājumu ir būtiski jāstrādā. Piemērs – “Ātruma cilts” intervija, kurā Šlēgelmilhs pasaka, ka atbalsta, granti netiek dalīti, bet patiesībā izrādās, ka pats personīgi ir saņēmis daļu finansējuma no FIA Grantiem. Piedodiet, tā ir dezinformācija, kas degradē esošo LAF vadību, un tai pašā laikā mulsina visu LAF biedru saimi.
Vēl gribētos publisku pieeju šiem dalījumiem, jo ir dažādi vērtēta informācija, kad pēc atbalsta saņemšanas nauda tiek novirzīta viena sportista vienreizējam pasākumam, bet ne bērnu kartingam, kam tā bija paredzēta. Tās ir runas, protams, bet tādas klīst un tas nav labi. Ja būtu pieejami visi sapulču protokoli un dalījuma informācija, tad tādas runas nestaigātu apkārt. Tā kā te vajadzētu padomāt par publiski pieejamu atskaiti. Varbūt tikai LAF biedriem, bet tā, lai ir pilnīgi skaidrs, kur ir iztērēta nauda, kas ir saņemta no FIA grantiem, piemēram, bērnu kartingam. Un kur tā ir palikusi? Tas ir noteikti jāsakārto! Ir vēl dzirdēti arī citi piemēri junioru rallijā. Arī tam jābūt visam caurspīdīgam, bet ne tā, ka tas pazūd zem komisijām tikai. Daudz darba jāiegulda autosporta interešu aizstāvēšanā valsts līmenī. Tas būs svarīgi.
Ir jāsaka paldies esošajai prezidentūrai, jo bez viņiem mums nebūtu ne Biķernieku trases, ne augstākā līmeņa starptautisko sacensību. Vietējās sacensības mums pietiek, ir jāsakārto dažādi statusi, lai vienkāršotu dalību, gan organizatoriem, gan sportistiem, jāsamazina izmaksas, lai licenzēto sacensību organizatoriem un sportistiem nav jācīnās ar LAF nesankcionētām sacensībām, kurās izpaliek daudz nosacījumu. Šeit ir jāvelta laiks un pūles, bet, cik zinu, tad esošajam viceprezidentam ir savs viedoklis un zinu, ka viņš to īstenos.
4. Vai šie kandidāti ir piemēroti LAF prezidenta amatam?
Provatorisks jautājums. Ja tas ir tiešs jautājums, par ko balsotu es, tad savu izvēli esmu izdarījis un, protams, balsošu par cilvēkiem, kuri dara un darīs visu iespējamo, lai celtu Latvijas autosportu bez savu personīgo interešu iekļaušanas. Ir jāsaprot, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs faktors, lai pie LAF vadības ir cilvēks bez personīgas intereses. Šeit domāju jebkādas personīgās intereses - ne materiālas, ne lobējot kādu sporta veida disciplīnu. Un pats svarīgākais - nevajag solīt, ja nezini, kā to izdarīt, jo nepareiza izvēle mūs atmetīs septiņus gadus atpakaļ. Es te netēmēju uz kādu konkrētu kandidātu, nē, bet tas ir svarīgi.
Kisielu, Nagli un Ozolu pazīstu laikam kopš 1993. gada. Zinu, ko katrs no viņiem var vai nevar, ko no katra var vai nevajag gaidīt. Andri Kulbergu ļoti nepazīstu, esmu vienu reizi runājis ar viņu. Patika dažas lietas, kuras cilvēks grib sakārtot LAF, bet nekas jauns, tās ir lietas, kas jādara komisijās, tā nav prezidenta kompetence. Pēdējā laikā medijos parādījušās akcijas – teikšu atklāti - nezinu, vai vajag runāt par lietām, kas jau notiek LAF un pasniegt to, kā savu prioritāti. Tas laikam nav īsti pareizi…
5. Kurš, jūsuprāt, būtu piemērotākais kandidāts LAF prezidentam. Kāpēc?
Katrs no šiem kandidātiem savā veidā varētu būt labs prezidents. Olafs Ozols - pieredze un kontakti starptautiskā vidē, ārkārtīgi lielas caursišanas spējas, buldozers es teiktu. Raimonds Kisiels - pieredze un labi kontakti valdības līmenī Latvijā, Eiropā un, protams FIA. Cieša draudzība ar Žanu Todu, kas LAF tik ļoti nepieciešams. Jau daudz palīdzējis Latvijas autosportam līdz šim. Andris Kulbergs - jaunība un enerģija, populisms. Pirmkārt, vajag izvērtēt to, ko katrs līdz šim ir paveicis - darbā, dzīvē, sportā un sabiedrībā. Ir jādara un tad jārunā.
Aigars Nitišs (Rallijkrosa braucēja Reiņa Nitiša tēvs):
1. Kā vērtējat LAF darbu pēdējos gados?
Manuprāt, LAF būtu jāstrādā enerģiskāk, jo šobrīd tāds priekšstats, ka viss plūst pa straumi. Protams, neko sliktu nevaru teikt par LAF darbu, jo ir paveiktas arī daudz labas lietas, bet prasītos nedaudz lielāka enerģija.
2. Nosauciet, jūsuprāt, LAF labās un sliktās lietas, kuras ir paveiktas/nav paveiktas?
Grūti tā teikt, jo neesmu darbojies LAFā. Cik zinu, tad no FIA iepriekšējos gados ir piesaistīts finansējums, kas, protams, ir labi. Priecē, ka rallijā ir veikta reorganizācija, kas varētu uz sacensībām pulcēt vairāka ekipāžas. Tāpat LAF (tiesneši, organizatori) apmeklē starptautiskos seminārus, tiesā augsta līmeņa sacīkstes ārzemēs, kā rezultātā mūsu starptautiskā pozīcija ir laba. LAF sezonas noslēguma pasākums bija grandiozs. Uz tādu pasākumu var vest jebkuru atbalstītāju. Ja runājam par neizdarītajiem darbiem, tad vairākas pilnsapulces atpakaļ biju runājis par to, ka mums kā biedrībai nav piesaistīti Eiropas Savienības fondi. Tāpat uzskatu, ka mums Latvijā vajadzētu vienu profesionālu braukšanas simulatoru, kas dotu sportistiem iespēju iepazīt ārvalstu trases un celt meistarību dažādās disciplīnās. Tāpat mums nav specifisko fizisko un autosportam paredzēto reakcijas trenažieru. Ir daudz lietas, kuras noteikti vēl var uzlabot. Jāsaka, ka šobrīd lielu daļu darbu paveic sporta fanātiķi.
3. Kas būtu tā galvenā lieta, kas jaunajam LAF prezidentam būtu jāizdara?
Manuprāt, pats galvenais ir sakārtot finansiālos jautājumus. Uz šo brīdi LAFam nav sava ģenerālsponsora. Diemžēl šajā likumdošanas nodokļu reformu izmaiņu rezultātā finansējums federācijai smagi kritīs, tāpēc galvenais uzdevums jaunajam LAF prezidentam būs piesaistīt finansējumu.
4. Vai šie kandidāti ir piemēroti LAF prezidenta amatam?
Protams, katrs no kandidātiem ir spēcīgs, taču svarīgākais jautājums būtu – cik, kurš spēs atvēlēt laiku darbam LAFā un kādu komandu viņš būvēs. Prezidents jau pa lielam ir tāds virziena noteicējs, tāpēc ir svarīgi tie cilvēki, kas ir apkārt un kas to smago darbu darīs.
5. Kurš, jūsuprāt, būtu piemērotākais kandidāts LAF prezidentam. Kāpēc?
Uzvārdus negribu saukt, bet no šiem trīs kandidātiem esmu dzirdējis vienu nopietnu programmu, kas, manuprāt, ir sakarīga.
