Ēriks Gasparovičs un Pēteris Neikšāns
24.februārī notiks Latvijas Automobiļu Federācijas (LAF) biedru pilnsapulce un LAF prezidenta vēlēšanas. Vēlēšanām ir pieteikušies trīs kandidāti - Raimonds Kisiels, Andris Kulbergs un Olafs Ozols. Šajās vēlēšanās balsot varēs LAF juridiskie biedri (sporta klubi).
Pirms gaidāmajām vēlēšanām portāls Go4speed aprunājās ar vairākiem autosporta sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri izteica savu redzējumu par autosporta attīstību Latvijā, LAF darbu aizvadītajos gados un prezidenta kandidātiem.
Katram no ekspertiem (kopā četri) tika uzdoti pieci vienādi jautājumi. Piedāvājam raksta otro daļu, kurā uz jautājumiem atbild Ēriks Gasparovičs un Pēteris Neikšāns.
Ēriks Gasparovičs (kartinga pazinējs)
1. Kā vērtējat LAF darbu pēdējos gados?
Stagnātiski, jo pēdējos gados LAF stāv uz vietas un neiet tālāk. Bet tas ir normāls, dabisks process, tāpēc nebūtu slikti, ja būtu jaunas vēsmas, jaunas izmaiņas. Tas, ka mums Latvijā ir lielas sacensības, tas ir fenomenāli, bet tie tomēr ir individuālu cilvēku sasniegumi. Nebūtu Raimonds Strokšs, domāju, ka mums nebūtu Pasaules rallijkrosa čempionāts. Nebūtu mums tādi cilvēki kā Aigars Nitišs un Andris Baumanis, nebūtu mums tādu braucēju rallijkrosā.
2. Nosauciet, jūsuprāt, LAF labās un sliktās lietas, kuras ir paveiktas/nav paveiktas?
Grūti spriest par visu LAF kopumā, jo pats esmu vairāk iekšā kartingā. Pateicoties tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir LAFā, mēs esam pazīstami starptautiski, kas ir lieliski. Ja runājam par sliktajām lietām, tad varētu pieminēt, ka netiek domāts par tautu. Nav mums autosportā daudz naudas, tāpēc jādomā par tādām klasēm, kurās sportisti var atļauties un piedalīties. Protams, drošība ir un būs pirmajā vietā, bet mums nevajag pelnīt naudu uz tām visām homoligācijām, ko lielie vīri ir izdomājuši. Piemēram, ja ar ķiveri, kurai ir CE marķējums, tu vari Eiropā braukt pa bāni ar superbaiku uz 200 km/h, tad pie mums dažās sacensībās, kur nav lieli ātrumi, braukt ar tādu ķiveri nevar. Ir jābūt sabalansētai pieejai. Piemērs ir kartings, kur iedeva brīvo pieeju, un uz katru posmu iziet ārkārtīgi daudz dalībnieku. Ja sportistam jāiegulda 1000 eiro ekipējumā vai 200, tā ir milzīga atšķirība. Tas pats rallijkross. Ir daudz braukt gribētāju. Arī mans puika izmēģināja spēkus rallijkrosā žiguļu klasē. Ja gribi iet tālāk uz citu klasi, tad tur viss ir pa pilnu programmu. Noteikumi tādi, ka pavilkt vairs nevar. Kur ir tā vienkāršā pieeja cilvēkiem, kuri grib piedalīties? Vajag brīvākus noteikumus. Agrāk bija Golf kauss, taču neizdevās noturēt noteikumus un viss aizgāja vaļībā. Šī bija klase, kas tautai bija pieejama. Bija masveidība, kā rezultātā amatieru sports attīstījās. Protams, nevajag un nedrīkst aizmirst par Pasaules līmeņa sacīkstēm, bet ir jāatceras arī par savējiem, lai tas autosports būtu pieejams pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Nebūs amatieru sports, nebūs kartinga, tad mums nebūs izcilo rallijkrosa un rallija braucēju.
3. Kas būtu tā galvenā lieta, kas jaunajam LAF prezidentam būtu jāizdara?
Protams, galvenais ir finanšu jautājums, jo LAF nav sava ģenerālsponsora. Pie šī jautājuma ir jāstrādā daudz. Tāpat gribās, lai naudas plūsma, sadale būtu caurspīdīga.
4. Vai šie kandidāti ir piemēroti LAF prezidenta amatam?
Grūti pateikt, jo personīgi neesmu ar nevienu tuvās attiecībās. Bet, izlasot tās programmas, likās, ka katrs stāsta, cik ir labs un ko pazīst, nevis stāsta konkrētus uzdevumus, kas būtu jāpaveic.
5. Kurš, jūsuprāt, būtu piemērotākais kandidāts LAF prezidentam. Kāpēc?
Mans kandidāts šobrīd ir Andris, kurš ir tautas cilvēks un ir daudz pamanāmāks. Šobrīd man par viņu radies priekšstats, ka viņš grib strādāt un kaut ko mainīt. Citiem maniem draugiem ir cits favorīts, un tas ir tikai normāli. Bet galvenais, ir vajadzīgs labs ģenerālsekretārs, kurš arī veido to visu kustību un iet uz priekšu. Prezidents tomēr ir personība, bet to lielāko darbu paveic apkārtējie.
Pēteris Neikšāns (Anda un Māra Neikšāna tēvs):
1. Kā vērtējat LAF darbu pēdējos gados?
Grūti spriest par LAF darbu kopumā, jo es tur iekšā neesmu bijis. Taču es varu izcelt tos cilvēkus, uz kuriem šobrīd Latvijā turas autosports – Raimonds Strokšs, Aigars Nitišs, Andris Baumanis, Raimonds Kisiels, Šlēgelmilhs, Calko. Tāpat arī jāizceļ mūsu latviešu rallija komandu vadītāji, kā arī daudzi citi. Varu teikt to, ka Jānis Naglis ir atļāvis cilvēkiem strādāt, bet, manuprāt, neesmu saskatījis jaunas lietas, pārmaiņas.
2. Nosauciet, jūsuprāt, LAF labās un sliktās lietas, kuras ir paveiktas/nav paveiktas?
Grūti atbildēt, jo, kā jau tev teicu, neesmu iekšā LAFā, lai varētu tā objektīvi atbildēt. Ir mums bijušas dažādas domstarpības, kur katram bijusi sava taisnība un savs redzējums, bet kopumā tā uzskaitīt pāris lietas nevarēšu.
3. Kas būtu tā galvenā lieta, kas jaunajam LAF prezidentam būtu jāizdara?
Manuprāt, LAFā visas komisijas ir katra par sevi – nav tādas kopības sajūtas, kā autosportam varbūt pienāktos. Līdz ar to LAF jaunajam prezidentam uzdevums būtu saliedēt visus sporta veidus, izveidot kopīgu redzējumu, vīziju. Noteikti svarīgi ir palīdzēt un atbalstīt jaunos sportistus, un virzīt viņus uz priekšu. Dažreiz, lai jauniem censoņiem palīdzētu, pietiek ar padomu vai norādītu virzienu, jo viņiem sākumā nav tādu zināšanu. Šobrīd varu teikt, ka mums labās lietas ir daudz – Pasaules rallijkrosa čempionāts, Eiropas rallija čempionāts, Eiropas autokrosa čempionāts. Nedaudz skumji ir par Latvijas rallija čempionātu. Diemžēl šobrīd uz starta iziet apmēram 12 latviešu ekipāžas, kas ir gaužām maz. Iespējams, ar daudzajiem nepareizajiem lēmumiem, dažiem sportistiem ir zudusi interese. Taču prieks, ka tagad klases ir izdalītas, kur katram braucējam ir iespēja cīnīties par savu kausiņu un būt priecīgam. Viņiem ir sava cīņa, savs tusiņš un savs gandarījums.
Tāpat uzskatu, ka būtu jāpārskata iespēja nebraukt pēc augstākajiem FIA noteikumiem un standartiem zemākajās klasēs, kas tikai sadārdzina izmaksas. Varbūt var izpētīt un novienkāršot. Ja paskatāmies ārzemēs, tad attiecīgajam līmenim, neapdraudot drošību, jo tā ir pirmajā vietā, prasības ir zemākas, un līdz ar to tas sporta veids kļūst arī pieejamāks. Uzskatu, ka jaunajam prezidentam un prezidijam ir jābūt labam kontaktam ar visām federācijām, kā arī ir jādalās pieredzē. Piemēram, ar Somiju, kur autosports ir ļoti populārs un kur brauc visi, kas kustās (smejas). Protams, galvenais jau LAF prezidentam tomēr būs nauda un sponsoru piesaistīšana, spēja izstāstīt savu vīziju un redzējumu valsts līmenī. Tāpat gribētos, lai naudiņas sadalīšana, kas ienāk LAFā, kļūtu caurspīdīgākā.
Gribētu, lai jaunais prezidents vairāk iesaistītos autosporta dzīvē, izteiktu priekšlikumus un savu redzējumu.
4. Vai šie kandidāti ir piemēroti LAF prezidenta amatam?
Visi trīs ir labi un spēcīgi kandidāti, kur katram ir savi plusi un mīnusi. Olafs Ozols ir ļoti daudz ko paveicis. Sākot no tiem laikiem, kad viņš izveidoja komandu, kur es un Šlēgelmilhs sākām braukt uz krosa sacensībām ārzemēm. Tāpat viņš savulaik ar savām pazīšanām ir palīdzējis Ivaram Caunem, Ģirtam Krūzmanim. Viņš spēj atrast kontaktu ar gandrīz visiem cilvēkiem. Viņš ir devis lielu ieguldījumu ar savām pazīšanām. Tāpat viņam ir ļoti lieli sakari, tai skaitā ar Kankunenu, Vatanenu u.t.t. Andris Kulbergs māk ļoti labi prezentēt, un viņam ir labas runātspējas, kurš spēj pārliecināt ar savu vīziju, redzējumu. Viņš ir jauns un enerģētisks, strādāt gribošs. Raimonds Kisiels ilgus gadus bijis autosportists, kurš zina autosporta virtuvi no iekšpuses. Viņš ir mierīgs un nosvērts cilvēks, kuram ir savs redzējums. Viņš ir veiksmīgs biznesmenis, kā arī viņam ir labas attiecības ar valdības pārstāvjiem, ko viņš jau pierādījis, piesaistot līdzekļus LAFam, lai varētu rīkot augsta ranga sacensības.
5. Kurš, jūsuprāt, būtu piemērotākais kandidāts LAF prezidentam. Kāpēc?
Personīgi es vairāk šajā amatā saskatu Raimonda Kisiela varēšanu. Viņš daudzām lietām pieiet ar vēsu galvu un ir pierādījis sevi darbos. Taču domāju, ka, ja apvienotu visus trīs kungus kopā, mums sanāktu lieliska komanda.
